3. decembrī piemin Svēto. Šajos svētkos tiek godināts aizbildnis, kurš tika cienīts par viņa askētisko dzīvi, rūpēm par nelabvēlīgā situācijā esošajiem un visiem pārējiem cilvēkiem.
Šī diena iekrīt arī gavēņa laikā, kad ticīgie ievēro īpašas garīgās prakses. 3. decembrī notiek arī Vissvētākās Dievmātes ienākšanas templī priekšsvētki.
Tautas kalendārā šī diena tiek saukta par Saules dienu. Līdz tam laikam beidzot bija izveidots ziemas kamanu maršruts, un daudzviet pastāvēja teiciens: “Līdz Saulei negaidiet nekādu labumu no ceļa.” Senatnē ticīgie šajā dienā pievērsa īpašu uzmanību laika apstākļiem un dzīvnieku aktivitātēm, lai paredzētu nākotnes notikumus.
Ko darīt 3. decembrī, dienas tradīcijas
Daudzviet ticīgie šajā dienā lūdza svētajiem veselību un veiksmi. Obligāta tradīcija bija apmeklēt baznīcu un lūgt svēto Sauli, lūdzot viņu pasargāt ģimeni no problēmām un nelaimēm.
Šajā dienā tika veikti īpaši rituāli, lai aizsargātu māju. Zemnieki pārmeta krusta zīmi pār visām atklātajām telpām mājā — logiem, ventilācijas atverēm, spraugām, skursteņiem un ventilācijas kanāliem. Tika uzskatīts, ka tas noslēdz māju un neļauj iekļūt tumšajiem spēkiem. Papildu aizsardzībai cilvēki iededza lampas un sveces, ticot, ka gaisma palīdz aizdzīt ļaunumu un attīrīt māju no negatīvisma.
Šajā dienā senči skaitīja īpašus lūgšanas vārdus pret ļaunajiem gariem, lai gari netraucētu cilvēkiem. Šī prakse bija īpaši svarīga, iestājoties salam, kad, saskaņā ar ticējumiem, ļaunie gari slēpjas zemē un cenšas nodot aukstumu dzīvajām būtnēm.
Bija atļauts veikt mājas ģenerāltīrīšanu un attīrīšanu, sākt remontdarbus vai atbrīvoties no vecām mēbelēm. Tika uzskatīts, ka tas attīra māju no uzkrātā negatīvisma. Bija arī noderīgi mazgāt baltas drēbes un balināt tās līdz sniegbaltām. Šajā dienā bija atļauts labot ziemas drēbes un apavus. Bija atļauts uzņemties arī sarežģītus uzdevumus darbā — tika uzskatīts, ka tie tiks paveikti ātri un efektīvi. Bija labi uzklausīt tuvinieku padomus, pat ja tie šķita dīvaini vai negaidīti.
Ko nedarīt 3. decembrī
Saskaņā ar tautas ticējumiem 3. decembrī bija vairāki aizliegumi, kas saistīti ar tumšo spēku darbību. Šajā dienā bija stingri aizliegti tāli ceļojumi un pārgājieni. Tika uzskatīts, ka ceļā var notikt zādzības, sastapšanās ar krāpniekiem, negadījumi un citas nepatīkamas situācijas.
Bija aizliegts lamāties, strīdēties, lielīties un skaļi runāt. Saskaņā ar ticējumiem viss negatīvais, kas teikts vai domāts šajā dienā, varēja atgriezties kā bumerangs. Tika arī ieteicams izvairīties no pretrunīgām sarunām, tenkām un neķītras valodas, jo tas piesaistīja tumšo spēku uzmanību.
Īpaši aizliegts bija atklāt savus nākotnes plānus, it īpaši, ja laikapstākļi bija nelabvēlīgi ar sniega vētrām un stipru vēju. Cilvēki ticēja, ka šādās dienās neuzmanīgi izteikti plāni nekad nepiepildīsies. Pirts apmeklēšana vai peldes vannošanās nebija ieteicama, jo tika uzskatīts, ka tas var novest pie problēmām un veiksmes zaudēšanas. Bija jāizvairās arī no skaļām ballītēm un ”tusiņiem”. Izklaides varēja ātri vien pārņemt skumjas un melanholija.
Lasi vēl: 55 gadu vecumā aizsaulē devies izcils aktieris: ”Viņš mīlēja vientulību un tā arī devās mūžībā”
Zelta rotaslietu iegāde bija aizliegta, jo tas kavēja labklājību un radīja daudzus šķēršļus. Pat steiga un nevajadzīga uztraukšanās netika ieteikta, jo tas radīja neizbēgamas problēmas. Arī vēla gulētiešana bija aizliegta: tika uzskatīts, ka tad varētu parādīties “beechnik” — ļauns gars, kas mocīja gulētāju ar murgiem.
Tautas zīmes par laikapstākļiem 3. decembrī
3. decembrī rūpīgi tika novēroti laika apstākļi, jo tie tika izmantoti nākotnes paredzēšanai. Ja sniga no agra rīta līdz pusdienlaikam, diena bija skaidra un silta. Tika arī uzskatīts, ka 3. decembra laikapstākļi paredz jūnija laikapstākļus: ja sniga, līs lietus, un, ja bija skaidrs, būs silts un saulains laiks.
Ja nakts snigšanas laikā pūta viegls vējš, dienā tika prognozēts saulains laiks. Spalvu mākoņi, kas stiepās garā joslā pāri debesīm, liecināja par tuvojošos sniega vētru. Malkas sprakšķēšana krāsnī bija droša zīme par tuvojošos salnu.
Arī dzīvnieku aktivitātes palīdzēja paredzēt laikapstākļus. Ja zaķi ligzdoja pie ēkām un ierakās sniega kupenās, bija gaidāms ilgstošs aukstuma periods. Ja svilpis skaļi dziedāja un žagata slēpās zem jumta, tas vēstīja par tuvojošos sniega vētru. Kad koku galotnēs sēdēja rubeņi, bija gaidāms skaidrs laiks. Ja mājdzīvnieki atteicās iet ārā, tas nozīmēja, ka tuvojas bargas salnas.
Tautas kalendārā 3. decembris tika uzskatīts par svarīgu dienu ilgtermiņa pavasara un vasaras prognožu sastādīšanai. Šīs zīmes tika nodotas no paaudzes paaudzē, un lauksaimnieki tās izmantoja, lai plānotu savas lauksaimniecības darbības.
