Mūsu senči iegaumēja katru dabas parādību, saistot to ar notikumiem cilvēka dzīvē. Viņi ticēja, ka, veicot dažādus rituālus katrā konkrētā laikā, var izpelnīties augstāko spēku labvēlību un izvairīties no nedienām.
17.decembrī ziema parasti jau bija atnākusi un valdīja sals. Saskaņā ar tautas uzskatiem šajā dienā zeme “pārvēršas akmenī”, upes aizsalst, bet lācis savā migā pagriežas uz otriem sāniem.
Senči uzskatīja, ka 17.decembrī Ziemeļu māte dodas pie cilvēkiem, staigā pa ceļiem un māju jumtiem, klauvē pie logiem un skursteņiem, lai pamodinātu guļošās saimnieces. Viņām jau no paša rīta bija daudz darāmā – iekurt plīti, izvārīt putru, modināt ģimeni un pabarot ar siltu ēdienu.
Arī vīrieši šajā dienā ilgi negulēja uz krāsns, jo tika uzskatīts – ja Ziemeļu māte, no rīta skatoties pa logu, redzēs, ka mājā visi joprojām guļ, viņa var uzsūtīt laiskajiem saimniekiem nepatikšanas.
17.decembrī mūsu priekšteči tīrīja sniegu no māju jumtiem. Tas bija jādara ar pirts slotiņu vai slaukāmo slotu. Nekādā gadījumā nedrīkstēja izmantot lāpstu – lai jumts netek.
Pēc tam saimes vīrieši veica saplīsušu lietu labošanu vai nodarbojās ar galdniecību, bet sievietes – ar rokdarbiem. Savukārt neprecētas sievietes izredzētā pievilināšanai veica zīlēšanu ar graudiem. Viņas to darīja slepus, lai Ziemeļu māte, raugoties pa logu, domātu, ka jaunietes ir aizņemtas ar putraimu šķirošanu.
Lasi vēl: Aizsaulē devusies leģendāra aktiera māte, kurai apritēja cienījami 103 gadi
Vēlā vakarā jaunas sievietes sapulcējās pie kādas no savām draudzenes un zīlēja. Katra no viņām samīcīja mīklu, izmantojot upes ūdeni, pēc kura trīs reizes devās uz dīķi un atnesa ūdeni, turot mutē. Mīklu saimniece ienesa gailim kūtī. Ticējums vēsta, ka pirmā apprecēsies tā, kuras mīklu gailis nomēģinās vispirms.
Senči uzskatīja, ka 17.decembrī kārtīgi jāizkurina krāsns un nedrīkst skopoties ar malku. Tas tika darīts krāsns gariņa pielabināšanai. Lai viņš būtu laimīgs un mājoklī neko nesabojātu, viņam tika nolikta bļodiņa ar putru.
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā
