Skumja ziņa pāršalkusi Latvijas kultūras telpu – šajā svētdienā, 4. janvārī, pēc cīņas ar smagu slimību 56 gadu vecumā mūžībā devusies izcilā rakstniece Nora Ikstena. Šo vēsti, atsaucoties uz autores tuviniekiem, apstiprinājis Latvijas Sabiedriskais medijs.
Starptautiski atzītākā latviešu autore
Nora Ikstena (dzimusi 1969. gadā) tiek pamatoti uzskatīta par vienu no spožākajām un pasaulē zināmākajām mūsdienu latviešu literātēm. Viņas radošais pūrs ir neaptverami bagāts – tajā ietilpst gan dziļas biogrāfijas un psiholoģiski romāni, gan smalka īsproza un trāpīgas esejas. Savas karjeras laikā viņa ir aktīvi darbojusies arī žurnālistikā un saņēmusi neskaitāmus augstākā līmeņa valsts un starptautiskos apbalvojumus.
Viņas daiļrades virsotne un lasītāju vismīlētākais darbs ir romāns “Mātes piens”, kas pirmo reizi klajā nāca 2015. gadā. Grāmata kļuva par kultūras fenomenu, tiekot tulkota desmitiem valodu, tostarp angļu, itāļu, ungāru un igauņu. 2022. gadā stāsts piedzīvoja arī vizuālu atdzimšanu režisores Ināras Kolmanes lielformāta spēlfilmā.
Akadēmiskais ceļš un literatūras debija
Noras Ikstenas izglītība liecina par mērķtiecīgu un dziļu interesi par vārda mākslu. Pēc Rīgas 49. vidusskolas absolvēšanas viņa studēja Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē, bet zināšanas papildināja ASV, Kolumbijas Universitātē Misūri, kur padziļināti apguva angļu literatūru.
Savu ceļu rakstniecībā autore sāka ar biogrāfisku darbu par Annu Rūmani-Ķeniņu. Drīz vien sekoja krājumi “Nieki un izpriecas” un “Maldīgas romances”, kas pieteica Ikstenu kā jaunu un spēcīgu balsi prozā. Viņas romāni “Dzīves svinēšana” un “Jaunavas mācība” nostiprināja viņas pozīcijas kā latviešu literatūras stūrakmenim.
Portretu meistare un eseju autore
Nora Ikstena bija izcila personību pētniece. Viņa ir radījusi biogrāfiskas grāmatas par tādām izcilībām kā:
Brunis Rubess un Vija Vētra;
Literatūras grandi Māra Zālīte, Regīna Ezera un Imants Ziedonis;
Trimdas rakstnieks Dzintars Sodums.
Līdztekus biogrāfijām viņa rakstīja bērnu grāmatas un scenārijus dokumentālajām filmām. Viņas mīlestība pret Gruziju rezultējās aizraujošajā darbā “Dievmātes draudzene”, savukārt esejas krājumos “Sīlis spoguļstiklā” un “Šokolādes Jēzus” atklāja viņas aso prātu un vērotājas talantu.
Mantojums uz teātra skatuves un kino
Rakstnieces darbi vienmēr ir bijuši pateicīgs materiāls režisoriem. Viņas proza ir iestudēta uz nozīmīgākajām Latvijas skatuvēm:
Dailes teātrī: Dž. Dž. Džilindžera “Amour Fou” un Lauras Grozas monoizrāde “Regīna”;
Nacionālajā teātrī: Ināras Sluckas iestudējums “Amariļļi”;
Čehova teātrī: 2023. gadā tapa spilgts “Mātes piena” iestudējums krievu valodā.
Kā norāda literatūrzinātniece Eva Eglāja-Kristsone, Ikstenas stils, ko dēvē par “prozas mežģīnēm”, ir unikāls ar savu valodas rūpību un psiholoģisko ietilpību. Viņas darbos centrālo vietu ieņem sievietes pasaule – īpaši mātes un meitas attiecību sarežģītie raksti.
Augstākais valsts novērtējums
Nora Ikstena bija Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece (kopš 2008. gada). Viņas ieguldījumu Latvijas tēla nešanā pasaulē apliecina Izcilības balva kultūrā un fakts, ka 2018. gadā viņa bija Latvijas literatūras “seja” prestižajā Londonas grāmatu tirgū. Viņas aiziešana ir milzīgs zaudējums, taču viņas “mežģīņu proza” turpinās dzīvot lasītājos visā pasaulē.
