Trešdien, 10. decembrī, 89 gadu vecumā mūžībā devusies Rita Aksenoka – leģendāra sevišķi svarīgu lietu izmeklētāja, kuras karjera aptvēra vairākus Latvijas vēstures posmus.
Ziņas par Aksenokas aiziešanu apstiprināja viņas ģimene. Ritas Aksenokas vārds ir cieši saistīts ar dažām no Latvijas skaļākajām un emocionāli smagākajām krimināllietām, tostarp sarežģītu slepkavību, laupīšanu, kukuļošanas un organizētās noziedzības gadījumu risināšanu.
Aksenoka dzimusi 1936. gada 22. aprīlī Liepājas rajonā. Pēc sekmīgām studijām, 1960. gadā viņa absolvēja Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un juridiskās fakultātes tiesību zinātņu nodaļu, iegūstot juridisko izglītību.
Karjera un principi izmeklēšanā
Ritas Aksenokas profesionālā karjera sākās 1962. gadā, kad viņa uzsāka darbu kā izmeklētāja LPSR prokuratūrā. Jau 1967. gadā viņa kļuva par zonālo prokurori Republikas prokuratūrā, bet 1975. gadā viņa uzņēmās vadīt Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļu.
Viņas darbs prasīja ne tikai izcilas juridiskās zināšanas un erudīciju, bet arī dziļu psiholoģisko izpratni un spēju rast empātiju pret cilvēkiem, tostarp tiem, kas atradās noziedznieka statusā. Kā Aksenoka atzina Latvijas Radio raidījumā “Laikmeta krustpunktā”, viņa pratināšanas laikā nekad neizmantoja agresiju, bet gan centās saskatīt kaut ko labu pat vislielākajos noziedzniekos, pielietojot labestību un sirsnību kā izmeklēšanas metodi.
Smagākās lietas un cīņa par taisnīgumu
Aksenoka bija viena no pirmajām izmeklētājām, kas uzsāka izmeklēt OMON vienības zvērības Latvijā. Emocionāli vissmagākās lietas viņas garajā karjerā bija bērnu slepkavības, kuras viņa uzskatīja par visgrūtākajām. Viņa bija arī aktīva nāvessoda atcelšanas aizstāve Latvijā, uzsverot, ka mūža ieslodzījums ir ne mazāk smags sods par nāvessodu.
Ritas Aksenokas karjeras laikā tika atklātas un izmeklētas vairākas īpaši skaļas krimināllietas. Viņa spēja nākt uz pēdām, piemēram, bruņotai bandai, kas bija pastrādājusi vairāk nekā 300 noziegumu. Šī konkrētā, augsta profila lieta un pati Ritas Aksenokas personība kalpoja par iedvesmas avotu Nacionālā teātra izrādei “Ko var cilvēks”.
Pēc darba prokuratūrā, Rita Aksenoka no 1995. līdz 2007. gadam ieņēma atbildīgu amatu, vadot Valsts prezidenta kancelejas Apžēlošanas dienestu, tādējādi turpinot savu kalpošanu taisnīgumam un humānismam.
