Latvijas mākslas pasaule ir zaudējusi izcilu personību – 24. februārī mūžībā devusies tēlniece Viktorija Pelše. Viņas darbi gadu desmitiem ir bijuši neatņemama Rīgas un citu pilsētu ainavas sastāvdaļa, uzrunājot garāmgājējus ar savu īpašo formas izjūtu.
Latvijas Mākslinieku savienība, paziņojot šo skumjo vēsti, izsaka visdziļāko līdzjūtību mākslinieces tuviniekiem, draugiem un visiem viņas talanta cienītājiem.
Atvadas no tēlnieces notiks 28. februārī pulksten 15.00 Rīgā, Raiņa kapu kapličā, Aizsaules ielā 1A.
Daudzi no mums ikdienā paiet garām Viktorijas Pelšes veidotajām skulptūrām, pat nezinot to autores vārdu. Viens no zināmākajiem darbiem ir iespaidīgā skulptūra “Daugava”, kas atrodas pie Rīgas pasažieru ostas. Tāpat pilsētas vidē ir labi pamanāmi “Leopardi” Dziesmu svētku parkā, kas bija tēlnieces diplomdarbs, beidzot Mākslas akadēmiju.
Viņas mākslas valoda laika gaitā mainījās. Ja sākumā tie bija monumentāli dzīvnieku tēli, tad vēlāk, pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados, māksliniece pievērsās cilvēka ķermeņa skaistumam. Viņas veidotie sieviešu un vīriešu tēli bronzā izcēlās ar īpašu jutekliskumu un maigumu, kas tajā laikā bija pretstats ierastajam, skarbajam padomju tēlniecības stilam.
Ceļš no inženieres līdz mākslas meistarei
Viktorijas Pelšes dzīves gājums nebija pavisam ierasts māksliniekam. Viņa piedzima mākslas un literatūrzinātnieka Roberta Pelšes ģimenē, un sākotnēji viņas izglītība bija saistīta ar tehnisko jomu. Pēc skolas beigšanas viņa iestājās Rīgas Politehniskajā institūtā un ieguva inženiera elektriķa diplomu. Šajā specialitātē viņa pat nostrādāja kādu laiku Noriļskā un vēlāk projektēšanas institūtā Rīgā.
Tomēr aicinājums pret mākslu bija stiprāks. Paralēli inženiera darbam viņa apmeklēja tēlniecības studijas un piedalījās izstādēs. 1962. gadā Viktorija pieņēma lēmumu krasi mainīt savu dzīvi un uzsāka studijas Latvijas Mākslas akadēmijā. Viņai paveicās mācīties pie pašiem Latvijas tēlniecības pamatu licējiem – tādiem meistariem kā Teodors Zaļkalns un Kārlis Zemdega. Šī skola ielika stingrus pamatus viņas turpmākajai karjerai.
Milzīgs radošais mantojums pilsētvidē
Mākslinieces darba spējas bija apbrīnojamas. Viņa radīja ne tikai skulptūras, bet arī vērienīgus ciļņus, kas rotāja dažādas rūpnīcas un sabiedriskās ēkas. Piemēram, viņas veidotie darbi bija redzami pie piena un siera rūpnīcām Krāslavā, Preiļos un Daugavpilī. Šie ciļņi piešķīra industriālajām ēkām cilvēciskāku un mākslinieciskāku veidolu.
Viktorija Pelše strādāja ar ļoti dažādiem materiāliem – no vara kalumiem un bronzas līdz marmoram un šamotam. Daudzi viņas darbi tapa sadarbībā ar prasmīgiem meistariem “Mākslas” kombināta darbnīcās, ko tautā sauca par “Raiņa šķūni”. Viņas talants tika novērtēts arī ārpus Latvijas robežām, radot skulptūras un ciļņus Maskavā un citās pilsētās.
Savas dzīves laikā Viktorija Pelše saņēma vairākus nozīmīgus apbalvojumus, tostarp Mākslinieku savienības medaļu par izcilu sniegumu jaunradē. Viņa bija aktīva izstāžu dalībniece un rīkoja arī savas personālizstādes, kas vienmēr piesaistīja lielu interesi. Pat 2003. gadā viņa vēl aktīvi darbojās, piedaloties Konstantīna Čakstes pieminekļa konkursā.
Šodien Viktorijas Pelšes darbi glabājas ne tikai Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, bet arī prestižās galerijās un muzejos citviet pasaulē, piemēram, Tretjakova galerijā Maskavā vai Ludviga muzejā. Viņas tēlniecība ir paliekoša vērtība, kas turpinās dzīvot pilsētu ielās un muzeju zālēs, atgādinot par mākslinieci, kura prata saskatīt un iemūžināt skaistumu formā.
