Suņiem nepatīk kaķi. Bet varbūt pieņēmumam vajadzētu būt “kaķiem nepatīk suņi”. Abi varianti, šķietami, ir pareizi, jo lielākoties nav novērotas īpašas draudzības izpausmes ne no suņu, ne kaķu puses pret otras sugas dzīvnieku.
“Plēšas kā kaķis ar suni”- šis ir sens teiciens, kurš jau senatnē tika pieņemts kā patiesība. Mūsdienās vairs tik ļoti netiek novērotas kaķu un suņu cīņas. Tas aktuālāk bija 19. gadsimtā, kad par šiem dzīvniekiem cilvēki neuzņēmās tādas rūpes kā tagad. Viņiem tik atļauts eksistēt uz ielām, parkos un zem tiltiem. Bet reti kurš bija pieņēmis kādu no šiem dzīvniekiem kā mājas mīluli.
Vai kaķi un suņi ir dabiskie ienaidnieki?
Visticamāk, ka pirms vairākiem tūkstošiem gadu, tas patiesi tā bija. Suņi ienāca cilvēku mājās agrāk nekā kaķi, kad medības kļuva populāras un suņi bija neaizstājami palīgi. Tas notika aptuveni pirms 15 000 gadu. Vai jau tad suns bija “cilvēka labākais draugs”, atliek tikai minēt, bet skaidrs ir viens, ka viņi spēlēja ļoti lielu lomu cilvēku dzīvē jau tajā laikā.
Tad ieradās kaķi, kas bija aptuveni pirms aptuveni 10 000 gadiem. Sākotnēji viņi sāka uzturēties mājas apkārtnē. Senos laikos par lielu sērgu pārtikas glabāšanai tika uzskatītas peles un žurkas, kuras iegrauza katru nevērīgi atstāto pārtikas produktu. Kaķi bija lieli palīgi cilvēku cīņā ar šiem grauzējiem, tāpēc iekaroja cilvēku labvēlību.
Nav tiešu pierādījumu, ka cilvēkiem patiesi patika kaķi, izņemot laiku, kad Senajā Ēģiptē tika celtas skulptūras kaķiem un tie tika pielūgti un pagodināti. Pret suņiem cilvēki ir izturējušies daudz sirsnīgāk un ar lielākām rūpēm, kādas kaķi pat bieži vien nenovērtētu un viņiem tās šķistu nepatīkamas.
Kad kaķi sāka ienākt cilvēku mājās, suņi kļuva mazliet greizsirdīgi “cilvēku labākie draugi”.
Avots: theguardian.com
