Pasākumā Rīgas bārā “St. Black” svinīgā gaisotnē tika pacelts priekškars šī gada lielākajai intrigai Latvijas mūzikā – paziņoti mūzikas ierakstu gada balvas “Zelta mikrofons 2026” nominantu piecinieki sešpadsmit kategorijās.
Šis notikums kalpoja kā starta šāviens gatavošanās posmam lielajai ceremonijai, kas šogad sola īpašu vērienu un emocionālus mirkļus.
Kāpēc šī gada “Zelta mikrofons” ir īpašs?
Mūzikas ierakstu gada balva “Zelta mikrofons” nav tikai ikgadēja ceremonija; tas ir Latvijas mūzikas kvalitātes mēraukla un vēstures hronika. Šis gads zīmola vēsturē ieies ar zelta burtiem, jo tiek atzīmēta prestižās balvas trīsdesmit gadu pastāvēšanas jubileja. Raksta turpinājumā mēs iedziļināsimies ne tikai nominantu sarakstos, bet arī tajā, kāpēc šī gada pieteikumu bums liecina par Latvijas mūzikas renesansi un kāpēc “Prāta vētra” joprojām spēj dominēt tirgū, kurā ielaužas jaudīgi jaunie talanti. Uzziniet, kādi pārsteigumi gaidāmi Ventspilī un kuri mākslinieki šogad diktē modes tendences hiphopā, popmūzikā un alternatīvajā žanrā.
Pieteikumu rekords un žanru daudzveidība
Šogad balvai iesniegts iespaidīgs skaits pieteikumu – kopumā trīs simti piecpadsmit darbi, kas liecina par nozares vitalitāti pēc vairākiem izaicinājumu pilniem gadiem. Žūrijai nācās izvērtēt simts četrdesmit albumus, piecdesmit septiņas dziesmas un septiņdesmit četrus videoklipus, kā arī debijas darbus un koncertierakstus. Kopumā balvas tiks pasniegtas divdesmit nominācijās. Kamēr sešpadsmit kategorijās nominanti jau ir zināmi, prestižākajā nominācijā “Gada albums” laureāts tiks noteikts pēc īpaša balsojuma procesa, kad būs apkopoti visu žanru uzvarētāji.
Grupa “Prāta vētra” joprojām atrodas virsotnē
Nav pārsteigums, ka visvairāk nomināciju – četras – šogad saņēmusi grupa “Prāta vētra”. Viņu jaunākais veikums “Pūķa lietošanas instrukcija” atzinību guvis ne tikai popmūzikas kategorijā, bet arī labākā koncertieraksta, videoklipa un albuma dizaina nominācijās. Tas apliecina grupas spēju saglabāt aktualitāti un vizuālo identitāti augstākajā līmenī arī pēc trim desmitgadēm uz skatuves.
Mūža ieguldījums: Postfolkloras leģendas “Iļģi”
Jau pirms nominantu izziņošanas kļuva zināms viens no emocionālākajiem ceremonijas brīžiem. Balvu par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā šogad saņems grupa “Iļģi”. Viņu devums latviešu mūzikas koda saglabāšanā un modernizēšanā ir nenovērtējams, un šī atzinība trīsdesmit gadu jubilejas ceremonijā ir simbolisks paldies par neatlaidību un māksliniecisko integritāti.
Jaunā maiņa un sīvā konkurence hiphopā
Īpašu uzmanību šogad piesaista debiju un hiphopa kategorijas. Hiphopa mūzikā konkurence ir kļuvusi tik sīva, ka pieciniekā iekļuvuši mākslinieki, kuri definē mūsdienu pilsētas kultūru – no veterāna Ozola kopdarba ar Sudrabu Sirdi līdz Pionierim un Odsa provokatīvajiem projektiem. Savukārt debijas kategorijā piecinieks ir neprognozējams, iezīmējot Emiliju, Atvaru un Antuaneti kā potenciālās rītdienas zvaigznes.
Pārmaiņas aizkulisēs: Jauna vadība un jauns producents
Šis gads nāk arī ar strukturālām pārmaiņām balvas organizēšanā. Pēc ilggadējās producentes Elitas Mīlgrāves atkāpšanās, stafeti pārņēmusi Patrīcija Rubene un producents Sandis Mohovikovs. “Šogad balva ir ar īpašu nozīmi, iezīmējot zīmola trīsdesmit gadu jubileju,” uzsver Rubene, solot pasākumu, kas apvienos jaunības maksimālismu ar pieredzes bagātību.
Gaidāmā ceremonija Ventspilī
Balvu ieguvēju kulminācija notiks februāra beigās olimpiskajā centrā “Ventspils”. Ceremonija solās būt grandioza, piesaistot tādus viesmāksliniekus kā “Dagamba”, “Musiqq”, Fiņķi un Ventspils bigbendu. Tā būs ne tikai balvu pasniegšana, bet arī krāšņa televīzijas tiešraide, kurā svinēsim Latvijas mūzikas trīsdesmitgadi.
“Zelta mikrofons 2026” nominācijas:
Hiphopa mūzikas albums
Viņa – “Problēmbērns”;
“Prospekti” – “Biļete uz vienu galu”;
Ods – “Tavai zināšanai man viss ir labi”;
Pionieris – “Johatsu”;
Sudrabu Sirds & Ozols – “Dubultslazds”.
Klasiskās un vokālās mūzikas albums
Arta Arnicāne – “Jāņa Mediņa 24 dainas”;
Ilona Meija, Magdalēna Geka, Iveta Cālīte – “Vilnis Šmīdbergs. Kamermūzika”;
“Trio Baltia” – “Baltie putni”;
Reinis Zariņš, Liepājas Simfoniskais orķestris, Kaspars Ādamsons – “Jānis Mediņš. Klaviermūzika”;
Liepājas Simfoniskais orķestris, Guntis Kuzma, Kristians Lindbergs – “Andris Dzenītis. Simfonijas Nr. 1 un Nr. 2”.
Tautas vai pasaules mūzikas albums
“The Baltic Sisters” – “Värav / Vārti / Vartai”;
“Kaktu balles muzikanti” – “Ieviņas un vijole”;
Arta Jēkabsone – “Dziesmu kamoliņš”;
Folkloras kopa “Grodi” – “Sudrabu smeldama”;
Dažādi izpildītāji – “Sviests 11”.
Labākais videoklips
“Prāta vētra” – “Gribēju būt rokstārs”;
Evija Vēbere & E.V. – “Ir par maz”;
“Carnival Youth”, Evija Vēbere – “Labākā doma pasaulē”;
Tikasha Sakama – “#010126 Coda”;
Fiņķis – “Baudam!”.
Labākais koncertieraksts
“Stūrī Zēvele” – “arLabunakti”;
Guntars Račs – “Lielais Dzimšanas dienas koncerts”;
“R.A.P.” un Igo – “Dzīve bez apstājas” (koncerts “Palladium”, 2025);
“Prāta vētra” – “Prāta vētra. “Pirmās dienas tūres” koncerts Mežaparkā”;
Sudrabu Sirds & Ozols – “Dubultslazds. Palladium Live (1. daļa)”.
Labākais debijas albums
Emilija – “Tintes stāsts”;
“P*dari” – “Dzīve ir skaista”;
Antuanete – “Stigma”;
“Eklektika” – “Encounters”;
Atvara – “Vol.1 Vai dzirdi, kā brūces dzīst”.
Labākā dziesma
“Alejas” – “Sirds DJ II”;
“Sudden Lights” – “Lai tev apnīk skumt”;
“Carnival Youth”, Evija Vēbere – “Labākā doma pasaulē”;
“Astro’n’out” – “Mūc”;
Fiņķis – “Baudam!”.
Mūzikas albums bērniem
Lauris Reiniks, Rūta Reinika-Preisa, Sofija Timma – “Ričijs Rū pilsētā”;
Ilona Berga, Igors Elksniņš – “Ilonas Bergas bērnu dziesmas un kustību rotaļas”;
“Tutas lietas” un Laura Polence – “Nevar vairāk sagaidīt”;
“Ukulele”, Annija Putniņa, Uldis Siliņš, Raimonds Petrauskis, Ernests Mediņš, Oskars Petrauskis – “To, kas jauks, liec aiz auss”;
Tīnūžu tautas nama bērnu vokālais ansamblis “Tī Mažors” – “Man ir ģimene”.
Elektroniskās un deju mūzikas albums
Woodpecker Öö – “I’ll make you cry”;
Taran & Lomov – “Riga Bay EP”;
Eiii – “Refractions”;
“Butterfly d’Effect” – “Expectations”;
Toms Auniņš – “Traktopera”.
Popmūzikas albums
Raum – “dns”;
“Prāta vētra” – “Pūķa lietošanas instrukcija”;
Patrisha – “Periodi.”;
“Sudden Lights” – “Īsas vasaras, garas ziemas”;
Elizabete Gaile – “Bez atvadām uz Miera ielas”.
Indie vai alternatīvās mūzikas albums
Keitija Bārbale – “mazāk nekā trīs”;
“Alejas” – “Ardievu, ledus laikmet!”;
“Stūrī Zēvele” – “arLabunakti”;
“Jaunība” – “Daži racionāli apsvērumi”;
“Juuk” – “Tulkojumi”.
Tradicionālās popmūzikas mūzikas albums
Normunds Rutulis, Ginta Krievkalna un “Hans Antehed grupa” – “Abpusēji”;
Sandris Sproģis – “Savīt laiku mūzikā”;
Guntars Račs – “Uzplaukt”;
Edvards Strazdiņš – “Uz Tukumu pēc smukuma”;
“Sestā Jūdze” – “Izsapņotā pasaule”.
Labākais albuma dizains
“Skyforger” – “Teikas”;
“Juuk” – “Tulkojumi”;
Folkloras kopa “Grodi” – “Sudrabu smeldama”;
Aija Alsiņa – “Lightkeeper”;
“Prāta vētra” – “Pūķa lietošanas Instrukcija”.
Džeza, fanka vai soulmūzikas albums
“Lupa” un “Sinfonietta Rīga” – “1982”;
Miķelis Dzenuška un “Uzvaras bulvāris” – “Latvijas zivis”;
“Kārlis Auziņš Double Trio” – “Equilibrium Suite”;
“Eklektika” – “Encounters”;
Jānis Fedotovs – “Baryon Acoustic Oscillation”.
Starpžanru vai instrumentālās mūzikas albums
Pauls. Busulis. Keišs – “Šekspīrs. Soneti”;
Jēkabs Jančevskis, “Zeme, kas dzied”, diriģents Jurģis Cābulis – “Zeme, kas dzied”;
Oskars Petrauskis, Marina Rebeka, Douglas Bostock, Liene Andreta Kalnciema, Liepājas Simfoniskais orķestris – “Gratitude”;
Daumants Kalniņš, Latvijas Radio kora solisti – “Tu stipru mani sauc”;
“Aģentūra” – “Pārpratums”.
Roka vai metāla mūzikas albums
“Depustūtes” – “Necepies, aizrijies”;
“Pienvedēja piedzīvojumi” – “Bezmiegs”;
“Bēdu brāļi” – “Lauskas”;
“Skyforger” – “Teikas”;
“Martas Asinis” – “7”.
