Naftas cenas piektdien pieauga, turpinot kāpumu pēc tam, kad OPEC+ locekles Saūda Arābija un Krievija norādīja uz gatavību apturēt vai atcelt nolīgumus par ieguvi, un pēc tam, kad procentu likmju samazināšana Eiropā palielināja izredzes, ka līdzīgu soli varētu spert arī ASV.
Brent jēlnaftas nākotnes līgumi pieauga par 16 centiem jeb 0,2 % līdz 80,03 ASV dolāriem par barelu, bet ASV West Texas Intermediate jēlnaftas nākotnes līgumi pieauga par 16 centiem jeb 0,2 % līdz 75,71 ASV dolāram.
Cenas ceturtdien pieauga, kad Saūda Arābija un Krievija centās nomierināt tirgus par piegādes nolīgumiem. Svētdien notikušajā OPEC+ sanāksmē tika norādīts uz piedāvājuma palielināšanos, kas ir negatīvs faktors cenām.
OPEC+ – Naftas eksportētājvalstu organizācija un tās sabiedrotie, tostarp Krievija, – vienojās pagarināt lielāko daļu ieguves samazinājumu līdz 2025. gadam, bet atstāja iespēju astoņu dalībvalstu brīvprātīgajiem samazinājumiem, kas tiks pakāpeniski atcelti.
Ceturtdien, piedaloties pasākumā Krievijā kopā ar Krievijas vicepremjerministru Aleksandru Novaku, Saūda Arābijas enerģētikas ministrs princis Abdulazizs bin Salmans sacīja, ka OPEC+ var apturēt vai atcelt brīvprātīgu ieguves palielinājumu, ja tā nolems, ka tirgus nav pietiekami spēcīgs.
“Mēs esam gatavi ātri reaģēt uz tirgus neskaidrībām,” pasākumā sacīja Novaks, piebilstot, ka cenu kritumu pēc nedēļas nogales sanāksmes izraisīja nepareiza vienošanās interpretācija un “spekulatīvi faktori”.
Konsultāciju kompānijas “Rystad Energy” dibinātājs un izpilddirektors Jarands Rystads sacīja, ka OPEC+, visticamāk, turpinās pārvaldīt tirgu, bet “var būt nepieciešami turpmāki samazinājumi, jo pieprasījums nedaudz mazinās, kamēr piedāvājums joprojām ir pietiekams, ja vien netiks veiktas korekcijas”.