El Niño un tā ietekme
Saskaņā ar Tatar-inform ekspertu atzinumiem klimata pārmaiņu galvenais katalizators pašlaik ir El Niño – dabas parādība, kas izraisa Klusā okeāna ekvatoriālās daļas ūdens temperatūras paaugstināšanos virs ierastā līmeņa. Pretējo procesu, kad ūdens temperatūra pazeminās, sauc par La Niña. Šie termini, kas cēlušies no spāņu valodas, nozīmē attiecīgi “zēns” un “meitene”.
El Niño un La Niña notiek ik pēc 5–7 gadiem un būtiski ietekmē klimatu visā pasaulē. Parasti šī parādība sākas Klusā okeāna centrālajā daļā, kur ūdens temperatūra strauji paaugstinās pat par 10 grādiem, izjaucot okeāna straumju normālo cirkulāciju. Tā rezultātā aukstā Peru straume, kas parasti nes ūdeni no Antarktīdas uz ekvatoru, izzūd.
Šīs pārmaiņas rada būtiskas klimata anomālijas: Austrālijā sākas ilgstošs sausums, bet Dienvidamerikas valstīs – spēcīgas lietavas un plūdi. El Niño ietekme var sasniegt pat Austrumeiropu, izraisot būtiskas temperatūras izmaiņas. Piemēram, 1998. gadā tika novērots izteikts globālās temperatūras maksimums, kas sakrita ar spēcīgu El Niño aktivitāti. Pēc tam globālās sasilšanas temps uz laiku palēninājās, bet 2015. gadā tas atkal pieauga un turpinās līdz mūsdienām.
El Niño un globālā sasilšana
Eksperti norāda, ka pašlaik El Niño atkal ir atgriezies un vēl vairāk pastiprina globālo sasilšanu. Kazanas Federālās universitātes (KFU) profesors, ģeogrāfijas zinātņu doktors Perevedentsevs uzsver, ka šo procesu izraisa ne tikai dabiskās parādības, bet arī antropogēnie faktori – cilvēka radītās atmosfēras ķīmiskā sastāva izmaiņas, kas veicina siltumnīcefekta gāzu uzkrāšanos.
El Niño parasti ir neprognozējams – nav iespējams precīzi paredzēt tā sākumu, ilgumu un intensitāti. Pašreizējā El Niño epizode ir novērota kopš 2023. gada augusta un var ilgt līdz pavasara beigām vai pat visu gadu. Tiek lēsts, ka šīs parādības rezultātā vidējā gada temperatūra pasaulē paaugstinās par 0,2–0,3 grādiem.
Lasi vēl: CSDD daudz rūpīgāk skatīsies uz šiem šoferīšiem un sodīs viņus krietni bargāk
Šīs klimata svārstības izraisa virkni ekstremālu laikapstākļu – sausumu, plūdus, spēcīgus pērkona negaisus, vētras un pat viesuļvētras. Tādēļ eksperti uzsver nepieciešamību laikus sagatavoties iespējamām sekām, pielāgojot infrastruktūru un veicinot ilgtspējīgus risinājumus klimata pārmaiņu ierobežošanai.
