Eiropas valstis pēdējā laikā arvien nopietnāk pievēršas jautājumam par to, kā mēs norēķināmies ikdienā. Pašlaik lielākā daļa karšu maksājumu Eiropā notiek ar divu lielu ASV kompāniju – “Visa” un “Mastercard” – starpniecību.
Amatpersonas uzskata, ka šāda situācija rada pārlieku lielu atkarību no ārzemju tehnoloģijām. Ja attiecības starp kontinentiem kļūtu saspīlētas, šī dominance varētu tikt izmantota kā ietekmes svira.
Kāpēc Eiropa meklē savu ceļu maksājumu jomā
Dati rāda, ka 2022. gadā eirozonā gandrīz divas trešdaļas no visiem maksājumiem ar kartēm tika apstrādāti tieši caur minētajiem ASV uzņēmumiem. Interesanti, ka 13 Eiropas Savienības valstīs vispār nav savas vietējās alternatīvas šīm sistēmām. Pat tajās vietās, kur nacionālie risinājumi pastāv, cilvēki tos izmanto arvien retāk, dodot priekšroku starptautiskajām kartēm.
Tā kā skaidra nauda makos parādās arvien retāk, digitālie maksājumi ir kļuvuši par kritiski svarīgu infrastruktūru. Eiropas Centrālās bankas pārstāvji norāda, ka šī atkarība no citu valstu tehnoloģijām līdzinās situācijai ar internetu, kur Eiropa lielā mērā jau ir zaudējusi pozīcijas Amerikas milžiem. Speciālisti brīdina, ka kontrole pār naudas plūsmu ir valsts drošības jautājums, tāpēc ir svarīgi, lai Eiropai būtu savi, neatkarīgi instrumenti.
Digitālais eiro un kopējie standarti
Līdz šim mēģinājumi izveidot vienotu visas Eiropas maksājumu sistēmu nav bijuši viegli. Privātie uzņēmumi un bankas bieži vien nevar vienoties par kopīgiem tehniskajiem standartiem un to, kā tieši šādai sistēmai būtu jādarbojas. Katrai pusei ir savas intereses, un tas kavē kopēja tīkla izveidi.
Kā viens no risinājumiem tiek piedāvāts digitālais eiro. Plānots, ka šī digitālā valūta varētu sākt darboties ap 2029. gadu. Ja tas notiks, veikaliem un interneta tirdzniecības vietām visā eirozonā būs pienākums to pieņemt kā maksāšanas līdzekli. Tas nebūtu tikai vēl viens maksājumu veids, bet gan pamats, uz kura arī citi uzņēmumi varētu būvēt savus pakalpojumus, nebaidoties no ārējiem ierobežojumiem.
Jauna pieeja – maksājums ar plaukstu
Kamēr amatpersonas strādā pie sistēmu sakārtošanas, tehnoloģiju jomā parādās neierasti jaunumi. Mēs jau esam pieraduši pie sejas atpazīšanas telefonos vai pirkstu nospiedumu skeneriem, taču tagad uzmanības lokā nonākusi plaukstas skenēšana. Izrādās, ka šī metode varētu būt daudz praktiskāka un drošāka par iepriekšējām.
Sejas atpazīšanas tehnoloģijai ir savi mīnusi. Piemēram, tā ne vienmēr spēj atšķirt dvīņus, un sistēmas precizitāti ietekmē apgaismojums. Tāpat daudzi cilvēki jūtas neērti, ja sabiedriskās vietās kamera nepārtraukti skenē viņu seju privātuma apsvērumu dēļ. Savukārt pirkstu nospiedumu lasītāji publiskās vietās nav higiēniski, jo tiem ir jāpieskaras, un sensors ātri kļūst netīrs, kas traucē tā darbībai.
Kāpēc plauksta ir drošāka par pirksta nospiedumu
Plaukstas skenēšana notiek bez pieskaršanās – pietiek tikai paturēt roku virs sensora. Tehnoloģija vienlaikus nolasa divus dažādus parametrus. Pirmkārt, tiek analizēta plaukstas ģeometrija – tās izmērs, līnijas un to dziļums. Otrkārt, speciāla kamera “ieskatās” dziļāk un fiksē vēnu struktūru, kas katram cilvēkam ir unikāla.
Šī dubultā pārbaude nodrošina ļoti augstu drošības līmeni. Pat ja cilvēks ir strādājis smagu fizisku darbu un uz plaukstas parādījušās tulznas vai nobrāzumi, sistēma viņu atpazīs pēc vēnu zīmējuma, kas nemainās. Turklāt sistēma spēj pārliecināties, ka skenētā plauksta pieder dzīvam cilvēkam, jo tā fiksē asinsriti vēnās. Algoritmi pastāvīgi mācās un pielāgojas izmaiņām, padarot šo par vienu no šobrīd uzticamākajām metodēm personības apstiprināšanai.
