Es vienmēr esmu ticējusi, ka mūsu ģimene var kalpot kā piemērs citiem: mans vīrs strādā līdz vēlam vakaram un nereti arī brīvdienās, un mēs darām visu iespējamo, lai saviem diviem bērniem nodrošinātu vislabāko.
Tomēr man vienmēr bija kāds nemiers – arī svētku dienās viņš devās darbā, lai gan viņa ienākumi bija pietiekami labi. Viņa prombūtnes laikā es centos sevi pārliecināt, ka viņš to dara mūsu ģimenes labklājības vārdā.
Lasi arī: Kāpēc sievietei dzīvot bez vīrieša ir izdevīgāk un vienkāršāk: 5 pamatoti iemesli
Reiz, kad mēs guļam gultā un lēnām slīdām miega valstībā, mans vīrs uzreiz iemiga, neskatoties uz to, ka es pirms piecām minūtēm centos atdzīvināt mūsu laulību ar romantiskām vakariņām, taču, diemžēl, manas pūles bija velti. Vīrs vienkārši pagriezās uz sienas pusi un sāka krākt.
Pēkšņi, ap pusvieniem naktī, vīra telefonā iedegās ekrāns, jo atnāca īsziņa. Es neviļus paskatījos uz telefonu, un ziņkārība manā prātā pamodās, lai gan es sapratu, ka tur nevar būt nekas interesants, izņemot, iespējams, ziņas no bankas vai kādu surogātpastu.
Es paņēmu telefonu un ieraudzīju ekrānā tādu ziņu: “Mīļotais, apsveicu tevi, mūs abus, pirms desmit minūtēm mums piedzima ilgi gaidītais dēls!” Man pilnīgi karstuma lēkme uznāca, pēc tam drebuļi…Droši vien, ka arī mati uz galvas sakustējās…
Līdz rīta gaismai es nosēdēju ar atvērtām acīm, skatoties vienā punktā un domājot “par ko”. No rīta vienkārši pateicu vīram: “Izlasi īsziņu savā telefonā. Es gribu no Tevis dzirdēt visu patiesību!”. Es gaidīju taisnošanos, nožēlu…
Viņš ātri iemeta aci īsziņā un ar pilnīgi vienaldzīgu manieri teica: “Hmm… kāds, iespējams, ir sajaucis numuru.” Pēc tam viņš devās uz darbu, bet es, nezinot, kāpēc, pēkšņi uzzināju šīs ziņas autoru.
Es izlēmu doties pie viņas uz dzemdību namu, knapi sagaidot apmeklētāju laiku. Es viņai zvanīju vairākas reizes, un visos zvanos viņa centās mani pārliecināt, ka tā esot bijusi tikai kļūda.
Es aizbraucu uz dzemdību namu un, kad tur ierados, uzzināju, ka šī sieviete iepriekšējā naktī patiešām bija piedzemdējusi dēlu.
Diemžēl viņas telefons bija pazaudējies maisiņā ar mantām, un māsiņa, nespējot to atrast, deva viņai savu telefonu, lai viņa varētu paziņot vīram par mazuļa piedzimšanu.
Viņa pieļāva kļūdu, sajaucot vienu vienīgu ciparu, kas noveda pie šī nepatīkamā pārpratuma…
Es viņai uzdāvināju dāvanu mazulim, pateicos par sapratni un devos mājās. Kopš tās dienas es centos pārliecināt vīru, lai viņš pavadītu vairāk laika kopā ar mani.
Mēs kļuvām tuvāki un tuvāki, un tagad es katru dienu esmu gatava dažādot mūsu attiecības, lai tikai nekad vairs neizlasītu tādu nepatīkamu īsziņu, un, protams, bez jebkādām kļūdām.
