Arī Latvijā visnotaļ populārais krievu aktieris Dmitrijs Nagijevs nesen sieviešu dzīvesstilam veltītā interneta portālā “mirror-venus.ru” publiskojis visai neglaimojošus spriedumus par sievietēm.
Ar portāla la.lv palīdzību, publicējam pilnu Nagijeva publikācijass tulkojumu:
Žēl sieviešu.
Viņas pastāvīgi vaimanā, ka īstu veču līdzās nav.
Patiesībā sievietes nav jāžēlo, jo viņas pastāvīgi audzina savus dēlus kā meitenes. Čubinās ar viņiem līdz pašai skolai, krīt histērijā par katru kritienu vai zilumu vai (Dies, nedod, Kirjušeņka, tūlīt kāp zemē!!!) mēģinājumu uzrāpties pa zviedru sienu augstāk par trešo pakāpienu, velk biksītes šortiņus līdz piecu gadu vecumam un vēl baro no karotītes.
Rezultāts likumsakarīgs: kaprīzi puspuikas ar iekritušām krūtīm, kediņās un dermantīna “Adidas” somiņām pār plecu, kas sapņo tikai par to, lai “senči” sakrātu naudu un izpirktu no obligātā dienesta.
Kas ietilpst jēdzienā “vīrietis”?
Visumā tāds ģimenisks jēdziens. Vīrietim jābūt spēcīgam. Bet ko tas nozīmē?
Jāprot pieņemt lēmumus un uzņemties par tiem atbildību.
Jautājums vecākiem – vai jūsu dēls mācās patstāvīgi pieņemt lēmumus un atbildēt par tiem?
Pieņemt lēmumus un būt atbildīgam par tiem ir vienas un tās pašas medaļas divas puses. Brīvība no vienas puses. Brīvības ierobežojums – no otras.
Piemērs: vīrietis pieņem lēmumus, bet atbildību par tiem gulstas uz viņa sievieti. Tas nav vīrietis, bet memmesdēliņš. Vīrietītis.
Vīrietis nepieņem lēmumus, bet ir atbildīgs par tiem. Arī tas nav vīrietis. Tas ir zemtupeļnieks. Vīrietītis.
Tālāk: brīvība sākas ar sevis ierobežošanu.
Ir tāds Austrumu teiciens: “Pirmie ūdeni dzer kamieļi, jo viņiem nav roku. Otrie dzer vīrieši, jo viņiem nav pacietības. Pēdējās dzer sievietes.”
Adekvātā (nemusulmaņu) shēmā noteikumiem jābūt citādiem: “Viss labākais – mammai. Jo viņa ir meitene. Pēc tam – kaķim. Jo viņš ir bezpalīdzīgs un ir atkarīgs no mums. Bet pēc tam jau mums abiem. Tāpēc ka mēs esam vīrieši.”
Ceturtkārt.
Kādā vecumā mazulis kļūst par vīrieti?
Kopš tā brīža, kad apzinās sevi kā personību. Psihologiem šis vecums ir zināms. Trīs gadi!
Jā, mammītes. No trīs gadu vecuma jūsu dēls ir vai nu vecis, vai sākas dzimuma izkropļojumi. Un, jo ilgāk ar viņu uzvedīsies ne tā, kā ar vīrieti, jo vairāk izšķobīsies viņa vīrietības pamats. Bet jebkura apspiešana, nevis pareizi attīstīti vīrieša instinkti, pēc tam parādās greizā formā: agresija, izvirtības, naids vai pilnīga necieņa pret sieviešu dzimumu.
Tieši no trīs gadu vecuma pastāvīgi jāatgādina dēlam: “Tu esi vīrietis!” Un tieši tad jāmāca viņam vīriešu pasaulē normāli vārdi: “Tev jāvar!”
Lai cik pārsteidzoši nebūtu, bet visi jūsu “es tā gribu, un mani tas neuztrauc!” vai “es teicu, tāpēc tev jāvar!” veicina sociopātiskas personības veidošanos.
Paskatieties apkārt un ieraudzīsiet veselu baru vīrietīšu, kas nespēj sevi piespiest uz jebkādu aktīvu rīcību.
Vīrietim jāprot:
būt pacietīgam;
sevi pārvarēt;
kļūdīties;
būt maigam;
būt rupjam;
būt dažādam.
Jāprot atbildēt par saviem vārdiem.
Vīrietim jāprot BŪT.
No trīs gadu vecuma pret puiku jāizturas kā pret vīrieti. Kad viņš pakritis un skaļi kliedz tev rokās (vai nav nokritis, bet vienkārši rīko histēriju, jo grib kārtējo rotaļlietu) – ar viņu jārunā: “Tu mums esi vīrietis? Ko tad bļauj?”
Vai skaidrs, ka šai brīdī uzstādījumu dod ne viņam, bet pati sev? Ka turpmāk pret viņu izturēsies kā pret vienlīdzīgu un pieaugušu?
Jā. Pret bērnu jāizturas kā pret pieaugušo. Tas nenozīmē, ka ar viņu nevajag spēlēties, nepiedot kļūdas, nesamīļot, neuzsmaidīt.
Sestkārt. Bērns drīkst kļūdīties. Viņš pēta pasauli sev apkārt, pārbauda tās robežas. Ziniet, kāpēc vīrieši līdzinās bērniem? Jo arī vīrieši paplašina šīs pasaules robežas. Vīrietim jābūt nemierīgam. Viņš ir cilvēces virzītājspēks. Bet sieviete – saglabājošais spēks, ja nu kas.
Nedrīkst sodīt puiku par kļūdām. Tās nepieciešams labot.
Viņam. Pašam. Patstāvīgi. Bet ar jūsu padomu un palīdzību.
“Tava istaba ir tavējā. Tur tu esi saimnieks, pats kārto, pats taisi jucekli.”
“Mamma arī ir meitene. Jo vairāk mēs viņai palīdzam, jo priecīgāka viņa ir un jo mazāk rūc.”
“Sadarīji blēņas, pats atbildi.”
“Tu visu vari pats.”
“Tu pirmkārt esi ģimenes aizstāvis.”
“Un neaizmirsti. Mēs esam kopā.”
“Ir problēma? Tātad ir arī risinājums.”
“Ieviesiet” kaķi.
Kaķis vispār ir labākais līdzeklis, kā attīstīt puikā kinestētiskās spējas.
Bet kinestētika ir seksualitātes pamatā. Frāze “trenējies uz kaķiem” visaktuālākā ir tieši šai ziņā. Kaķu glaudīšana un bužināšana veicina spēju glāstīt un samīļot sievietes nākotnē.
“Drīkst, pabraukāšos ar riteni?”
“Tu esi vīrietis, pats arī izlem.”
“Es esmu zēns…”
“Tad nedrīkst! Vīrieši drīkst, zēni nedrīkst.”
Aizvainoti šņuksti. Bet pēc piecām minūtēm: “Iešu pavizināties ar riteni!”
“Sapratu. Ej.”
“Bet vai palīdzēsiet riteni iznest laukā?”
“Protams. Palīdzēsi nest?”
“Jā!”
“Uz priekšu!”
Vai cits piemērs.
“Dēls, rīt mēs ejam vispirms uz kino, pēc tam uz šautuvi pašaudīties. Nāksi līdzi?”
“Kas par filmu?”
“Vispār tā ir pieaugušo filma. Par karu.”
“Bet var vispirms pašaut, pēc tam jūs uz kino bez manis, bet es uz mājām?” (Pasēdēt istabā un paspēlēties)
“Nē. Vispirms uz kino. Pēc tam šaut. Esmu tā izlēmis. Tāpēc ka es esmu galvenais.”
Aiziet padomāt. Atgriežas.
“Esmu ar mieru.”
Audziniet savus dēlus par īstiem večiem, dāmas!
Nesakarīgus Bārbijpuikas jau tāpat saviesušas jūsu priekšgājējas!
Avots:
