Ne visas aizgājēja mantas drīkst izmest vai sadedzināt – kuras tomēr būtu jāpatur

Jo mēdz būt situācijas, kad — tur, caur sapņiem, caur iekšējām izjūtām — šīs mīļlietas palīdz plašāk ar jums kontaktēties. Nevis vienkārši tās lupatas vai drēbes, ko jūs izpārdevāt vai atdevāt, bet tieši šīs mīļlietas — tās ir nesējas tieši šīs mīlestības pret lietām, mīlestības pret māju, pret ģimeni un pret visām šīm lietām.

Šīm lietām — tas ir tāds tehnisks aspekts, ko labāk ievērot, jo tās nes sevī pozitīvu enerģiju. Jā, mīļlietas, protams, nes pozitīvu enerģiju — ģimenes mīlestību un visu to, tāpēc tas ir svarīgi… Lasot šo, jūs katrs, noteikti jau iedomājāties vai sapratāt, par kurām lietām ir runa. Un, lai vēlāk caur sapņiem un iekšējām izjūtām būtu vieglāk saņemt kādu informāciju, ko, piemēram, viņi vēlēsies jums nodot

Caur šīm lietām aizgājējs nodod kādus mirkļus, un jūs tiešām pieceļaties ar sajūtu, ka jums jānes kaut kas uz viņa atdusas vietu; jo gadās, ka cilvēki aiziet, viņi vēl nemāk runāt. Runāt caur lietām ir vieglāk.

Lasi vēl: Tikai 300 grami maltās gaļas un vesela kaudze veselīgu kotlešu uz galda; Pastāstīšu kā pagatavot

Bet, diemžēl, caur šīm lietām un šīm sajūtām jūs vienmēr sajutīsiet, kas ir nepieciešams. Vai arī jūs iesiet pie speciālista jautāt: «Ko vajag manam tam un tam?» — nē, jūs sajutīsiet to paši. Kas nepieciešams vīram, tētim, radiniekam utt. — tāpēc no mīļlietām nevajag atbrīvoties.

Mūsu senči nekad mājās neturēja mākslīgos ziedus: kādas nelaimes tie varēja piesaistīt

Un, lai pabeigtu to, ko gribu teikt: man gribētos, lai jūs pieļautu mazāk kļūdu, lai ievērotu šo smalko robežu un saprastu, ko darīt ar noteiktām lietām, nevis saliktu tās vienā kaudzē un vienkārši nosauktu par «aizgājušā lietām». Tās ir aizgājušā lietas, tas ir viss, kas no viņa palicis šai vietā, kam viņš pieskāries un ieguldījis dvēseli. Izturaties pret tām ar cieņu un mīlestību.