Rezultātā ziemā tur neveidosies ledus, bet vasarā paklājs nesāks pelēt. Turklāt to ir viegli tīrīt — visa ūdens aiztek tieši uz dobumiem dārzā.
Palika tikai aizpildīt savienojumus starp akmeņiem. Izmantoju īpašu līmi, kas nesalst un neļauj mitrumam iekļūt. Kad līme nedaudz sacietēja, notīrīju liekos paliekas no akmeņiem. Tā tapa mūsu kārtīgs, skaists un izturīgs lievenis.
Visiem darbiem, ieskaitot pamatu, man aizgāja 11 dienas — tieši puse no atvaļinājuma laika: 3 dienas pamata ierīkošanai, 2 dienas, lai betons sacietētu, un pārējās 6 dienas — akmeņu klāšanai. Izmantoju aptuveni 2 kubikmetrus betona, 2 tonnas laukakmeņu (kas izrādījās ļoti ekonomiski) un 4 maisus cementa.
Izdevās salīdzinoši lēti, bet ar domu un rūpēm. Laika gan aizgāja gana daudz, jo strādāt ar dabīgajiem akmeņiem prasīja pacietību un uzmanību, taču pats darbs sagādāja patiesu gandarījumu. Nav tā, ka vienkārši uzcēli — tu redzi, kā katrs akmens iegūst savu vietu, kā pakāpeniski rodas kaut kas patiesi izturīgs un skaists.
Man liekas, ka šāds risinājums ir diezgan labs — īsts akmens mūris, kas neprasa pastāvīgas ķibeles ar remontiem un liekām raizēm. Tas dod drošības sajūtu, jo zini, ka viss ir kārtībā, un lievenis kalpos gadiem ilgi.
Turklāt darbs ar dabīgiem materiāliem rada īpašu saikni ar apkārtni — tas nav tikai būvmateriāls, bet kā daļa no dabas, kas paliks kopā ar tevi un māju. Ja kādreiz plāno būvēt lieveni vai kaut ko līdzīgu, iesaku apsvērt šo variantu — tas var nebūt ātrākais vai vienkāršākais ceļš, bet noteikti viens no visizturīgākajiem un patīkamākajiem.
Galu galā, katrs darbs, ko dari ar pacietību un sirdi, atgriežas ar savu vērtību un mieru. Un tas ir tas, kas padara māju par patiesu mājvietu.
