Šis ir labs piemērs tam, kā var izmanīties jauns cilvēkbērns, kad tam tiek dāvāts laiks un pieaugušo uzmanība.
Kad meitenīte sāka klejot pa būvlaukumu, tad celtnieki sāka viņu pieņemt. Atļāva viņai sēdēt ar viņiem kopā, kad viņiem bija kafijas pauzes un pusdienu pārtraukumi. Ar laiku viņi pat sāka meitenīti uztvert, kā konkrētā būvprojekta talismanu. Vēlāk meitenītei tika piešķirti sīki darbiņi, lai viņa varētu iemēģināt savu roku un justies vajadzīga.
Pirmās nedēļas beigās viņa pat saņēma aploksnīti ar 10 dolāriem. Meitenīte devās mājās un lepni parādīja mammai savu pirmo algu. Mamma bija patīkami pārsteigta un ieteica doties uz banku, lai viņa pati varētu sākt veidot sev uzkrājumu.
Kad meitenīte un viņas mamma nonāca bankā, tad bankas darbinieks bija ļoti pārsteigts un jautāja viņai, kā tad viņa tik agrā vecumā jau ir paspējusi nopelnīt savu pirmo algu. Tad viņa ar lepnumu atbildēja: “Pagājušajā nedēļā es strādāju ar īstiem celtniekiem, būvējot jauno māju, blakus mūsu mājai.”
“Vai man dieniņ!” teica bankas darbinieks: “Un vai tu atkal dosies strādāt arī nākamajā nedēļā?”
Mazā meitenīte atbildēja: “Ja tie suņa bērni no celtniecības depo beidzot piegādās to nolādēto reģipsi … ”
Avots: trendingstylist.com
