Ražas jautājums vasarnīcā vai dārzā daudziem vasaras iemītniekiem nav tikai pārtikas jautājums, tā ir vesela filozofija. Daudzi no mums ar mīlestību audzē augļus, rūpējas par augiem, ieelpo pavasara zemes smaržu un uztraucas par katru ķirsi vai ābolu, ko plūksim no kokiem.
Un, lai gan bieži vien gribas dalīties savā ražā ar draugiem, radiem vai kaimiņiem, ir tikpat svarīgs iemesls, kāpēc nekad nevajadzētu nevienam dot ābolus no sava dārza.
Ir pienācis laiks pastāstīt, kāpēc patiesībā labāk ir paturēt augļus sev, un, ja to ir par daudz, ļaut tiem pat sapūt. Jā, tieši tā!
1. Zemes un augu enerģija
Daudzi dārznieki un dārzkopji zina, ka augos uzkrājas ne tikai derīgās vielas, bet arī sava veida “zemes enerģija”. Tās nav tikai barības vielas, tas ir dzīvības spēks, kas tiek pārraidīts caur saknēm, lapām, ziediem un augļiem.
Kad kādam dāvini ābolus, tu būtībā dalies ar šo enerģiju ar citu cilvēku. Taču ir svarīgs aspekts: ražas nodošanas brīdī šī enerģija nonāk pie cilvēka, un jums paliek “tukša” vieta. Tas var ietekmēt turpmāko ražu, jo zemei, burtiskā vārda nozīmē, ir nepieciešams, lai tiktu savākti visi augļi, lai nākamā sezona varētu nest tādus pašus, ja ne labākus, rezultātus.
Atdodot ābolus, jūs it kā izjaucat līdzsvaru un zaudējat daļu enerģijas, kas varētu palīdzēt augam atkal “uzziedēt” nākamgad. Neticat man? Pamēģiniet: pieskatiet savus augus, ja gada laikā atdodat daudz ražas. Visticamāk, nākamajā sezonā jūs neiegūsiet tikpat bagātīgu ražu kā iepriekš. Vai arī tā var būt zemākas kvalitātes, ja āboli tika atdoti pārāk agri.
2. Slimību un kaitēkļu pārnešana
Vēl viens svarīgs iemesls, kāpēc labāk nedot ābolus kaimiņiem un draugiem, ir slimību un kaitēkļu izplatīšanās risks. Atdodot savus ābolus, nekad nevar zināt, kas ar tiem varētu notikt nepareizajās rokās.
Piemēram, ja jūsu augļi bija inficēti ar kaut ko nelielu (pirmās slimības pazīmes, ko varēja pamanīt tikai jūs), un persona, kurai jūs atdevāt ābolus, pienācīgi neuzrauga to stāvokli, pastāv iespēja, ka slimība izplatīsies. Āboli var inficēties ne tikai jūsu vietā, bet pēc nonākšanas pie citas personas slimība var atgriezties jūsu vietā.
Dažreiz augi pārnēsā slimības ne tikai caur augsni, bet arī caur koplietotiem dārza instrumentiem, un ābolu gadījumā – caur augļiem, kas, savukārt, var nopietni kaitēt visa jūsu dārza veselībai.
3. Augsnes auglība un lauksaimniecības tehnoloģija
Katram auglim, ko jūs noplūcat no koka, ir sava cena. Āboli nav tikai skaisti augļi, tie ir jūsu darba, kopšanas, mēslošanas, laistīšanas un pareizas lauksaimniecības tehnoloģijas rezultāts.
Ja jūs atdodat ābolus, jūs ne tikai atdodat sava darba rezultātu, bet arī vājināt savu zemi. Tas var ietekmēt tās spēju nākamajā sezonā ražot labu ražu.
Zeme ir kā māte, kas rūpējas par augiem, un viņa ir pateicīga par katru augli, ko tā nes. Kad jūs atdodat ražu, zeme mazāk “atceras” jūsu pūles. Lai atgūtu savu agrāko spēku, būs nepieciešami vairāki atjaunošanas gadi. Tas ir īpaši svarīgi, ja jūsu āboli ir audzēti, minimāli izmantojot ķīmiskas vielas un pesticīdus, kas nozīmē, ka tie ir tīri un pilni ar barības vielām.
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā
4. Atdodot ābolus, mēs zaudējam saikni ar dabu
Bieži vien, atdodot ražu, mēs aizmirstam, ka tieši mūsu pacietība un uzmanība deva augļiem iespēju augt tādiem, kādi tie ir. Tas nav tikai praktiskuma jautājums – tas ir jautājums par saikni ar dabu. Mēs rūpējamies par saviem augiem, jo saprotam, ka tie nevar mūs atstāt bez aprūpes.
Kad āboli tiek nodoti citu rokās, mēs zaudējam saikni ar šo procesu. Varbūt kāds novērtēs ābolus, bet vai viņš zinās, cik daudz darba ir ieguldīts katrā auglī?
Vai šis cilvēks var saprast, cik garš ceļojums bija ābelēm – no pirmajām pavasara lapām līdz tiem ļoti sulīgajiem un aromātiskajiem augļiem? Mums, dārzniekiem, šis brīdis ir svarīgs. Mēs ieguldām ražā ne tikai laiku, bet arī savu dvēseli. Un, atdodot ābolus, mēs zaudējam daļu no šīs unikālās pieredzes.
Lasi vēl: Vīramāte dalījās ar recepti: ”Visgaršīgākie un kraukšķīgākie marinētie kabači ziemai”
5. Psiholoģiskais aspekts
Daudzi dārznieki atzīst, ka patiesi novērtē savus ābolus un citus augļus, kad tos ir noplūkuši un apēduši. Šis process ir piepildīts ne tikai ar fizisku, bet arī psiholoģisku gandarījumu. Un, kad augļi aizplūst pie cita cilvēka, rodas tukšuma sajūta. Jā, varbūt cilvēks, kuram jūs atdevāt ābolus, būs pateicīgs.
Bet tieši jūs, nevis viņš, veltījāt enerģiju, laiku un mīlestību, lai šie āboli izaugtu. Tas ir sava veida zaudējums. Daudzi, kas nolēma atdot ražu, pamana, ka nākamajā sezonā augi sāk “baidīties” atdot ražu, nesaņemot pelnīto pateicību. Un, diemžēl, tas ietekmē zemes auglību un ražas kvalitāti.
