Nekad nevienam nedod piemērīt savu apavu, pat ne tuvākajai draudzenei, ar kuru dalies visos noslēpumos un priekos
Apavi nav tikai skaists modes aksesuārs vai ērts priekšmets, tie ir sava veida enerģētisks turētājs — tie nes sevī cilvēka ceļu, viņa pieredzi, emocijas, domas un pat likteņa nospiedumu. Katrs solis, ko speram, atstāj pēdas ne tikai uz zemes, bet arī smalkajā pasaulē, un mūsu apavi kļūst par šī ceļa klusajiem lieciniekiem.
Kad tu ļauj kādam citam iekāpt savos apavos, tu it kā ļauj viņam paiet pa savu dzīves ceļu, kaut uz brīdi pieskarties tava likteņa pavedieniem. No malas tas var šķist sīkums — tikai piemērīt, tikai pārliecināties, vai der izmērs. Bet no enerģētiskā viedokļa tā ir robežas pārkāpšana. Jo, ja cilvēks, kurš piemēra tavus apavus, ir enerģētiski spēcīgāks par tevi, viņš var neapzināti ietekmēt tavu likteni — novirzīt to citā virzienā, izjaukt tavu līdzsvaru, un tas ne vienmēr notiek tev par labu.
Pēc šādas, šķietami nevainīgas rīcības, var parādīties dīvainas sajūtas: rodas šaubas par sevi, par savu ceļu, pazūd iekšējais miers un pārliecība. Var šķist, ka esi apmaldījusies — it kā svešas domas vai emocijas būtu ienākušas tavā apziņā. Reizēm cilvēks sāk darīt lietas, kas viņam nav raksturīgas, pieļauj kļūdas, kas agrāk nelikās iespējamas.
Tas notiek tāpēc, ka tavā dzīvē sāk ieplūst sveši scenāriji, sveši uztraukumi, svešas bailes un pat problēmas vai karmiskie mezgli, kas nav tavi. Taču arī pretējā gadījumā jābūt uzmanīgai. Ja cilvēks, kurš piemēra tavus apavus, ir vājāks par tevi, viņš var uzņemties daļu tavas likteņa nastas.
Viņš var burtiski paņemt sev daļu no tava ceļa — tavas rūpes, nogurumu, pat problēmas. Bet arī šī maiņa nav līdzsvarota. Tu vari justies dīvaini iztukšota, it kā būtu atdevusi kaut ko svarīgu, pat ja to nespēj nosaukt vārdā. Vai tiešām tu esi gatava ar to dalīties — ar savu spēku, savu ceļu, savu likteni?
Vēl nopietnāka situācija rodas tad, ja cilvēks piemēra apavus ar negatīvām emocijām — skaudību, aizvainojumu vai slēptu nodomu. Šādā brīdī starp jums var izveidoties enerģētiska saikne, sava veida neredzama diegs, caur kuru šis cilvēks neapzināti var sūkt tavu veiksmi, tavu panākumu enerģiju, pat tavu dzīves prieku.
Viņš it kā sāk iet pa tavām pēdām, atkārtojot tavas gaitas, bet tu pati jūti, ka kļūst grūtāk iet, grūtāk virzīties uz priekšu, ka kaut kas tavu spēku kavē vai noslogo.
Tāpēc sargā savus apavus — tāpat kā sargā savu enerģiju un savu dzīvi. Ja vēlies kādam palīdzēt, dari to no sirds, bet ne caur lietām, kas ir piesātinātas ar tavu personīgo enerģiju. Apavi, tāpat kā rotas, ķemme vai spilvens, pieskaras tev ik dienas un kļūst par daļu no tavas būtības. Ļaut citiem tos izmantot — nozīmē dalīties ar pašu dziļāko sevi.
Lasi vēl: Izmaiņas dzīvesvietas deklarēšanā – ko tās ietekmēs un kas tiek plānots
Un visbeidzot — atceries par šo nelielo, bet svarīgo zīmi. Pastāsti par to arī savām draudzenēm, māsām, meitām. Lai arī viņas nekad neļauj citiem burtiski bradāt pa savu likteni, pat ja tas šķiet tikai laipnības žests. Jo reizēm pat mazākais sīkums var mainīt cilvēka ceļa virzienu.
Tas pats ir ar lietotajiem apaviem. Vienīgā atšķirība, ka mēs nezinām cilvēku, kas šos apavus nēsāja. Ja raugāmies no simboliskā un enerģētiskā skatu punkta, lietoti apavi nes sevī iepriekšējā īpašnieka pēdas — gan burtiskā, gan pārnestā nozīmē. Katrs cilvēks atstāj tajos daļu savas enerģijas, pieredzes, emociju un pat dzīves ceļa. Tāpēc, ja tu iegādājies vai uzvelc apavus, kurus kāds jau ir nēsājis, tiek uzskatīts, ka tu vari pārņemt daļu viņa likteņa nospieduma.
Ko darīt, ja apavi tomēr ir lietoti:
Enerģētiski attīrīt. Pirms valkāšanas ieteicams tos „atbrīvot” no iepriekšējā ceļa nospiedumiem. To var izdarīt vairākos veidos:
– Turēt tos dažas stundas ārā svaigā gaisā vai saulē.
– Noslaucīt ar sāls ūdeni vai etiķūdeni (tie ir spēcīgi enerģijas neitralizētāji).
– Pateikt sev apzināti: “Es pieņemu šos apavus kā savus, un tie nes tikai manu ceļu, manu gaismu un manu likteni.”
