No pirmā acu uzmetiena šķiet, ka maltas olu čaumalas ir ideāls dabīgs mēslojums. Tās burtiski ir pa rokai, viegli savācamas, samaļamas un izkaisāmas uz dobes.
Daudzi ir pārliecināti: čaumalās ir daudz kalcija, tātad tas nāk par labu augsnei un augiem. Bet vai tā ir patiesība?
Praksē viss nemaz nav tik viennozīmīgi. Pieredzējuši dārzkopji arvien biežāk atsakās no maltas olu čaumalas izmantošanas kā mēslojuma. Vēl vairāk — tās iekļaušana augsnē var pat kaitēt gan augsnei, gan augiem. Kāpēc tā notiek? Noskaidrosim.
Mīts par “kalcija mēslojumu”
Galvenais olu čaumalu piekritēju arguments — augstais kalcija saturs. Patiešām, tās sastāvā līdz pat 90% ir kalcija karbonāts.
Bet kādā formā tas ir? Tā ir cieta, gandrīz nešķīstoša viela, ko augi nespēj uzņemt tieši. Lai kalcijs kļūtu pieejams augiem, tam jāpārvēršas šķīstošā formā — un tas notiek ļoti lēni, pat vairāku gadu laikā.
Saskaņā ar agroķīmiķu datiem, kalcija uzņemamība no svaigas olu čaumalas pirmajās sezonās pēc tās iestrādāšanas augsnē ir praktiski nulle.
Augsnes sārmaināšana — kaitējums no “labuma”
Olu čaumalas sārmaina augsni. Ja tās izkaisa lielā daudzumā, it īpaši skābās augsnēs, tas var šķist laba doma. Taču augsnes sārmaināšana ne vienmēr nāk par labu.
Kāpostiem vai ķiplokiem neliela skābuma mazināšana ir pluss.
Bet tādiem augiem kā kartupeļi, tomāti, zemenes vai mellenes pH paaugstināšanās var samazināt ražību un pat izraisīt hlorozes simptomus un problēmas ar sakņu sistēmu.
Lasi vēl: Ja gurķiem neveidojas augļi, es stimulēju tos ar vienkāršu paņēmienu – tad tie dod daudz labāku ražu
Turklāt, nepareizi lietojot (piemēram, berot čaumalas augsnē neapstrādātā, drupinātā veidā), tās var traucēt dzelzs, magnija un fosfora uzsūkšanos, kas noved pie barības vielu deficīta.
Piesaista kaitēkļus un veicina pūšanu
Olu čaumalas ir organiska viela, lai gan cieta. Ja tās nav kārtīgi izskalotas vai satur olbaltuma paliekas, tās ātri sāk sadalīties un piesaista kukaiņus, skudras, gliemjus un pat sīkos grauzējus. Turklāt, mitrā augsnē tās var pelēt un kļūt par sēnīšu infekciju avotu./
Praktiski bezjēdzīga dārzā neapstrādātā veidā
Daudzi dārznieki joprojām vienkārši sasmalcina olu čaumalas un izkaisa tās ap augiem, cerot, ka tas uzlabos augsnes struktūru un nodrošinās barību. Patiesībā tādā veidā čaumalas vairāk darbojas kā augsnes valdzinātājs, nevis mēslojums.
Tikai pēc termiskās apstrādes (kalcinēšanas) un ilgstošas kompostēšanas čaumalas var kaut nedaudz uzlabot augsnes īpašības. Taču efekta nāksies gaidīt vairāk nekā vienu sezonu.
Kas patiesi ir vērts darīt ar čaumalām
Ja tomēr vēlaties izmantot čaumalas lietderīgi, šeit ir daži patiešām efektīvi veidi:
Pievienojiet kompostam — 1–2 gadu laikā čaumalas sapūst un kļūst pieejamas augiem.
Lietojiet kā drenāžu podiņu apakšā vai stādu stādīšanas brīdī.
Sasmalciniet līdz putekļu smalkumam un apdedziniet — tā kalcijs kļūs nedaudz pieejamāks.
Izmantojiet kā mulču pret gliemjiem (sasmalcinātas čaumalas skrāpē viņu ķermeņus).
Taču kā mēslojums saknēm un augļu veidošanai čaumalas ir ļoti neefektīvas.
Sasmalcinātās olu čaumalas nav brīnummēslojums, bet drīzāk mīts, kas “mantots” starp dārzniekiem.
Ja jūs izkaisāt tās ap augiem, cerot uz bagātu ražu, — jūs vienkārši velti tērējat laiku. Bez pareizas apstrādes un ilgstošas noārdīšanās tās ir bezjēdzīgas, dažkārt pat kaitīgas.
Lasi vēl: Piens kā efektīvs jūlija mēslojums gurķiem: tautas metode bagātīgai ražai
Pieredzējuši dārznieki to jau sen sapratuši: čaumalas ir tikai papildinājums kopšanai, nevis pilnvērtīgas barošanas aizvietotājs. Labāk ieguldiet patiesi efektīvās organiskajās mēslošanas vielās — un raža jūs nepievils.
