Rudenī, kad dārzs kļūst kails, rodas vēlme “sakārtoties”: izraut visus stublājus, noņemt lapas, sagrābt augu atliekas maisos un atstāt dobes pilnīgi kailas līdz pavasarim.
Daudzi cilvēki to dara gadiem ilgi, uzskatot, ka tas ir pareizais veids, kā sagatavot zemes gabalu ziemai. Taču arvien vairāk pieredzējušu agronomu un praktizējošu dārznieku apgalvo, ka visu augu atlieku noņemšana kaitē augsnei un nākamajai ražai. Un lūk, kāpēc.
Augu atliekas ir dabisks augsnes aizsargs. Ziemā neatsegta augsne cieš no temperatūras svārstībām, dziļāk sasalst, ātrāk noveco un zaudē savu struktūru. Biezs dabīgs virskārtas, lapu un mulčas slānis darbojas kā sega:
- samazina sasalšanu;
- saglabā mitrumu;
- novērš augsnes piku sadalīšanos.
Pavasarī dobe, kurā atstātas augu atliekas, sasilst maigāk un vienmērīgāk, bez pēkšņām temperatūras svārstībām.
Organisko vielu un uzturvielu avots
Tas, ko daudzi sauc par “atkritumiem”, ir labākais bezmaksas mēslojums. Stublāji, lapas, nezāles (bez sēklām!) un galotnes — viss sadalās, pārvēršoties humusā.
Humuss ir auglības pamats. Tas:
- uzlabo augsnes struktūru;
- palielina labvēlīgo mikroorganismu saturu;
- rada apstākļus aktīvai pavasara augšanai;
- samazina nepieciešamību pēc iegādātā mēslojuma.
- Augsne, kas gadiem ilgi atstāta ar augu mulču, kļūst irdena, dzīvīga un ievērojami auglīgāka.
Labvēlīgās mikrofloras un kukaiņu aizsardzība
Sliekas, klejotājas vaboles, plēsīgās ērces, mikrosēnītes un baktērijas pārziemo zem augu atlieku slāņa, palīdzot uzturēt līdzsvaru dārzā. Tās sadala organiskās vielas, uzlabo gaisa caurlaidību un palīdz augiem absorbēt barības vielas. Ja dobes pilnībā iztīrīsiet, lielākā daļa labvēlīgo augu pazūd no aukstuma vai izžūšanas. To vēlāk var būt grūti labot.
Nezāļu apkarošana un mitruma saglabāšanas uzlabošana
Daudzi ir pamanījuši: pēc ziemas “kailā” dobē vienmēr ir vairāk nezāļu. Tas ir tāpēc, ka augsne paliek atsegta, sēklas saņem gaismu un nezāles aktīvi dīgst. Kad dobes ir klātas ar augu atliekām, nezālēm ir grūtāk tikt cauri, un labvēlīgajiem kultūraugiem ir vieglāk sākt labu augšanu pavasarī.
Turklāt organisko vielu slānis saglabā mitrumu. Pēc sniega nokūstēšanas dobe ilgāk paliek mitra, samazinot nepieciešamību pēc pavasara laistīšanas un palīdzot stādiem ātrāk iesakņoties.
Erozijas samazināšana
Ziemā vējš un kušanas ūdens noskalo auglīgo augsnes slāni, īpaši paaugstinātās dobēs. Augu atlieku slānis darbojas kā vairogs, aizturot augsnes daļiņas un novēršot augsnes slīdēšanu. Šī pieeja vairāku sezonu laikā palīdz uzturēt spēcīgu auglīgo augsnes slāni un dažreiz pat to uzaudzēt.
Kā pareizi atstāt augu atliekas ziemai
- Lai šī metode darbotos, ievērojiet šos vienkāršos noteikumus:
- Nogrieziet stublājus pie pamatnes, atstājot saknes augsnē — tās sadalīsies un uzlabos augsnes struktūru.
- Sasmalciniet lielas atliekas — tas paātrinās to pūšanu.
- Turklāt, ja to ir maz, apkaisiet dobi ar lapu kārtu vai plānu mulčas kārtu.
- Nesablīvējiet kārtu; ļaujiet gaisam brīvi cirkulēt. Pavasarī vienkārši atbīdiet atliekas malā, lai iestādītu stādus vai sēklas — tās dabiski pūtīs visas sezonas laikā.
Lasi vēl: Gulēju viena Rīgas savā dzīvoklī, kad pēkšņi sajutu, ka kāds nolaiza manu roku — un tas nebija kaķis
Atstājot augu atliekas dobēs, jūs palīdzat augsnei atjaunoties, uzlabot tās struktūru, izveidot dabisku barjeru un panākt stabilāku ražu. Šis ir viens no vienkāršākajiem, videi draudzīgākajiem un efektīvākajiem veidiem, kā uzlabot sava zemes gabala veselību bez liekiem izdevumiem.
Mēģiniet atstāt vismaz daļu dobju “zem pārsega” — atšķirību redzēsiet pavasarī.
