Daudzi dārznieki gadiem ilgi atkārto vienu un to pašu padomu: “Neizmetiet olu čaumalas – tas taču ir ideāls mēslojums!”Kāds tās sasmalcina pulverī, kāds ber bedrītēs, stādot tomātus un papriku, kāds pievieno kompostam, bet…
Šķiet, ka tas ir nekaitīgi un noderīgi, jo čaumalās ir tik daudz kalcija. Taču patiesībā viss nav tik vienkārši. Reizēm tas, kas šķiet “noderīgs padoms”, nodara vairāk slikta nekā labuma. Tiksim skaidrībā, kāpēc nav vērts rakt sasmalcinātas olu čaumalas zemē – un kā tās lietot pareizi, ja tomēr vēlaties gūt kādu labumu.
Mīts par “kalcija mēslojumu”
Galvenais čaumalu piekritēju arguments – tās sastāv no kalcija karbonāta (CaCO_3), tātad tām vajadzētu bagātināt augsni ar šo elementu. Taču šeit ir galvenais aspekts: čaumalas zemē praktiski nešķīst. Lai kalcijs kļūtu pieejams augiem, tam jāpāriet jonu formā – bet tas ir iespējams tikai skābā vidē. Tagad iedomājieties parastu sakņu dārzu: neitrāla vai vāji sārmaina augsne, temperatūra no +10 līdz +25 °C, mērens mitrums. Šādos apstākļos čaumalas vienkārši guļ zemē gadiem ilgi, nesadaloties.
Agronomi ir aprēķinājuši, ka, lai sasmalcinātas čaumalas pilnībā sadalītos un izdalītu kalciju, var būt nepieciešami 3 līdz 5 gadi. Tāpēc, pieberot ar tām dobes, jūs nevis “mēslojat” zemi, bet vienkārši radāt baltas atkritumu drupačas. Kāpēc čaumalas var pat kaitēt? Ir vairāki iemesli, kāpēc čaumalu pievienošana augsnei nav pati labākā ideja.
1. Augsnes bojāšanas risks. Ja čaumalas ir slikti nomazgātas vai nav karsētas, tajās var palikt olbaltumvielu un organisko vielu pēdas. Tā ir lieliska vide salmonellu, sēņu sporu un pelējuma pavairošanai. Īpaši bīstami ir pievienot jēlas čaumalas siltumnīcās vai dobēs, kur vēlāk aug pārtikas produkti.
2. Sāļošanās un sablīvēšanās. Lieli čaumalu gabaliņi, it īpaši, ja to ir daudz, laika gaitā saplok un padara augsni blīvāku. Tā sliktāk laiž cauri mitrumu un gaisu, jo īpaši smagās māla augsnēs.
3. Maldinošs efekts. Daudzi pamana: pēc čaumalu iestrādes augi aug “it kā labāk”. Taču biežāk tas ir efekts no augsnes struktūras uzlabošanās, jo pārrakšanas laikā jūs vienkārši pievienojat papildu irdinātāju. Uzturvielu labuma tajā pašā laikā ir nulle.
Kāpēc augiem patiesībā trūkst kalcija
Ja tomātiem, paprikai vai baklažāniem parādās sausā galotņu puve, daudzi vaino “kalcija trūkumu” un steidz kaisīt dobes ar čaumalām. Taču patiesais iemesls biežāk ir cits: mitruma trūkums vai neregulāra laistīšana. Kalcijs lielākajā daļā augšņu ir pietiekamā daudzumā, taču augi nevar to uzņemt bez normālas ūdens apmaiņas. Tāpēc čaumalu vietā kur kas noderīgāk ir uzturēt stabilu mitrumu, mulčēt dobes, reizi sezonā iestrādāt pelnu šķīdumu (pelni satur viegli uzņemamu kalciju).
Ko darīt ar čaumalām pareizi
Ja žēl izmest – ir droši un patiešām noderīgi varianti. Izmantojiet kā drenāžu. Lielus čaumalu gabalus var likt puķu podu vai stādīšanas trauku apakšā. Tie nemēslo, bet palīdz ūdenim neuzkrāties un pasargā saknes no pārmērīga mitruma.
Gatavojiet uzlējumu vai “pelnu tēju”. Ja vēlaties iegūt kalciju pieejamā formā, izkarsējiet čaumalas cepeškrāsnī, sasmalciniet pulverī un pārlejiet ar etiķi (1 ēdamkarote pulvera uz 1 ēdamkaroti etiķa). Kad reakcija beigusies – atšķaidiet ar ūdeni un izmantojiet laistīšanai. Tā jūs patiešām iegūsiet šķīstošu kalciju, nevis “akmeņu putru”.
Pievienojiet kompostam – bet ar prātu. Komposta kaudzē čaumalas var kalpot kā strukturāls elements, bet ne kā barības avots. Labāk tās samalt putekļos un pievienot pamazām. Tad tās neaizsprostos kaudzi un pakāpeniski pārstrādāsies. Sasmalcinātas olu čaumalas nav brīnumlīdzeklis, kā pieņemts domāt.
Tās nedod augiem kalciju pieejamā formā, var piesārņot augsni un pat ienest nelāgas lietas. Taču pie saprātīgas pieejas – kā drenāža, strukturāla piedeva vai uzlējuma komponents – čaumalas var dot labumu. Galvenais – neticēt mītiem un atcerēties: ne viss, kas ir “dabisks”, automātiski ir noderīgs. Tāpēc, pirms nest uz dobēm maisu ar čaumalām, padomājiet – varbūt labāk tās sūtīt uz kompostu vai puķu podiem. Zeme jums par to pateiks paldies.
