Godīgi sakot, par šo tēmu man nekad nebija īpaši izveidojies viedoklis. Veikalā es vienmēr pievēršu uzmanību ražošanas datumam, lai iegādātos svaigas olas, un parasti izvēlos lielākas olas, piemēram, S1 vai S0 kategorijas. Tie man ir galvenie izvēles kritēriji.
Izrādījās, ka situācija ir sarežģītāka, nekā šķita! Mana vīramāte nesen bija pie mums ciemos un kādu dienu zvanīja man uz darbu ar lūgumu:
Kad atgriezīsies no darba, lūdzu, iegriezies veikalā un nopērc desmit olas. Es plānoju cept pīrādziņus dēlam, jo viņš ir ievērojami novārdzis. Iespējams, viņam nav gatavots mājas ēdiens, un viņš pārsvarā ēd tikai skolas ēdnīcā.
Es negribēju strīdēties, domāju, ka viņa zina labāk. Pēc darba aizgāju uz veikalu, nopirku divus desmitus olu un vēl dažas lietas. Parasti iepērkos nedaudz uz priekšu, lai nebūtu jāskrien katru reizi. Mēs bieži gatavojam brokastīs ceptas olas vai omleti ar dažādām piedevām.
Atgriezusies mājās, noliku pārtikas maisiņus virtuvē un devos pārģērbties un nomazgāties. Pat nepaspēju novilkt drēbes, kad no virtuves dzirdēju vīramātes skaļu saucienu:
Kāpēc tu nopirki tādas olas? Nekad vairs neņem tādas, pat ja cena ir laba!
Man uzreiz ienāca prātā — varbūt esmu kaut ko palaidusi garām. Pārbaudīju datumu, olas svaigas, nav saplaisājušas, un diezgan lielas. Tad kas gan varētu būt ne tā? Vīramāte turpināja, norādot uz kasti:
— Vai tu tiešām nezināji, ka tādas olas nedrīkst ņemt?
— Nē. Kas ar tām nav kārtībā?
— Skaties uzmanīgi! Redzi, puse olu atrodas ar asu galu uz augšu, bet otra puse — ar noapaļoto?
— Jā, redzu. Un kas tur slikts?
Mana vīramāte paskaidroja, ka, ja olas kastē ir sakrautas nepareizā secībā, tas liecina, ka kāds tās ir pārvietojis. Ja olas ir aiztiktas, tās varēja pārbīdīt no vienas kastes uz citu, lai pārdotu par izpārdošanas cenu. Varēja pat saplaisājušās olas aizvietot ar veseliem eksemplāriem.
Igauniete uzceļ māju tikai par 2000 eiro – tagad to apbrīno arī viņas kaimiņi (Foto)
Es atcerējos, cik bieži veikalos redzēju cilvēkus, kas atver olu kastes, pārliek olas un pēc tam dodas pie kases. Pat redzēju vienu vecmāmiņu, kas izvēlējās sviestu — viņa atvēra paciņu, pacēla to ar nagu un nogaršoja. Ja viņai nepatika, viņa paņēma citu. Ne pārāk patīkami! Tad es viņai piebildu, bet viņa atbildēja, lai rūpējos par savām lietām. Cilvēkiem dažkārt trūkst iejūtības.
Taču tas nav galvenais iemesls, kāpēc nevajadzētu pirkt šādas olas.
Šķir otru lapu, lai uzzinātu galveno iemeslu un kāpēc arī tev to vajadzētu ņemt vērā…
