Latvijas ceļu satiksmē šopavasar notiek pamanāmas izmaiņas, un autovadītājiem būs jāpierod pie jauna veida uzraudzības. Līdzās jau ierastajiem fotoradariem daudzviet parādījušās nelielas stacionārās videokameras, kas izvietotas 23 dažādos punktos.
Šīs ierīces ir salīdzinoši mazas un grūtāk pamanāmas, tomēr pirms tām vienmēr ir uzstādīta zīme ar uzrakstu “Kontroles ierīce”. Tajā pašā laikā dabas aizstāvji atgādina, ka uz ceļiem joprojām sastopami arī mazāki un trauslāki kustības dalībnieki, kuriem pavasaris ir aktīvākais laiks.
Jaunās kameras un ko tās fiksē
Daudzi autovadītāji, ieraugot jaunas kameras, uzreiz domā par ātruma pārsniegšanu, taču šoreiz mērķis ir cits. Šīs jaunās videokameras nemēra jūsu braukšanas ātrumu, bet gan automātiski pārbauda automašīnas dokumentus.
Tas nozīmē, ka kamera “nolasa” numurzīmi un sistēma uzreiz redz, vai transportlīdzeklim ir derīga tehniskā apskate un OCTA polise. Tāpat tiek pārbaudīts, vai auto ir reģistrēts un vai ir samaksāta vinjete tajos posmos, kur tā nepieciešama.
Ja visi papīri ir kārtībā un noteikumi tiek ievēroti, braucējiem šīs kameras neko nemaina. Tomēr tiem, kuri mēdz aizmirst laicīgi atjaunot apdrošināšanu vai iziet apskati, jārēķinās ar nepatīkamiem “pārsteigumiem” e-pastā vai pastkastītē. Viena no šādām kamerām, piemēram, jau darbojas uz Rīgas apvedceļa, vietā, kur atrodas ceļu meteoroloģiskā stacija.
Vidējā ātruma radari kļūst par ikdienu
Līdztekus jaunajām kamerām Latvijā turpina pieaugt arī vidējā ātruma kontroles posmu skaits. Jau aprīļa sākumā darbu sācis vēl viens radars uz Kokneses–Tīnūžu šosejas. Šogad plānots uzstādīt kopumā 17 jaunus šāda veida radarus, kā rezultātā kopējais uzraudzīto posmu skaits valstī sasniegs 33. Statistika šajā ziņā ir nepielūdzama, bet iepriecinoša – vietās, kur darbojas šie mērītāji, ceļu satiksmes negadījumu skaits samazinās gandrīz uz pusi.
Interesanti, ka šie radari kalpo arī kā preventīvs līdzeklis pret braukšanu bez apdrošināšanas. Gada laikā pārkāpumu skaits, kas saistīts ar neizietu tehnisko apskati vai neesošu OCTA, ir sarucis par aptuveni 10 000 gadījumu. Likumsargu pārstāvji norāda, ka pilnas plūsmas kontrole liek šoferiem kļūt disciplinētākiem, jo izvairīties no pārbaudes šādos posmos praktiski nav iespējams.
Kāpēc kontrole tiek pastiprināta?
“Latvijas Valsts ceļu” pārstāvji skaidro, ka likumsargu resursi nav bezgalīgi un fiziska klātbūtne visos bīstamajos posmos nav iespējama. Šeit talkā nāk tehnoloģijas. Pieredze rāda, ka kontroles ierīces palīdz samazināt ne tikai avāriju, bet arī tajās cietušo cilvēku skaitu. Drošības līdzekļu efektivitāte ir tik augsta, ka nākotnē šādus mērītājus plānots uzstādīt arī uz mazākas nozīmes autoceļiem.
Eksperti uzsver, ka lielākais risks, braucot bez OCTA, nav likumsargu uzliktais sods. Daudz nopietnākas sekas iestājas brīdī, ja tiek izraisīta avārija. Tādā gadījumā vainīgajam visas izmaksas un zaudējumi ir jāsedz no savas kabatas, un, ja iesaistīts dārgs auto vai cietuši cilvēki, summas var sasniegt pat simtiem tūkstošu eiro. Tāpēc šie radari savā ziņā pasargā pašus autovadītājus no milzīgām finansiālām nepatikšanām.
Uzmanību – uz ceļa ir ne tikai auto
Kamēr kameras vēro automašīnas, citos posmos autovadītājiem jāpievērš uzmanība pavisam cita veida brīdinājumiem. Dabas aizsardzības pārvalde ir uzstādījusi īpašas informatīvās zīmes vietās, kur notiek aktīva krupju migrācija. Šādi posmi identificēti Ķemeru Nacionālajā parkā, Siguldas novadā, kā arī Jāņupes un Babītes apkārtnē.
Ieraugot šādu zīmi, braucēji tiek aicināti būt īpaši piesardzīgi un, ja iespējams, nedaudz samazināt ātrumu. Krupju migrācija parasti sakrīt ar pavasara siltajiem vakariem un lietaino laiku. Rūpes par savu drošību un uzmanība pret apkārtējo vidi palīdzēs šo pavasari uz ceļiem aizvadīt bez liekiem starpgadījumiem – neatkarīgi no tā, vai jūs vēro radars vai mazais dabas iemītnieks.
