Pirms dažām dienām vēlā vakarā, kad bija jau satumsis un Kuldīgas ielās cilvēku tikpat vairs kā nebija, patrulējot pa naksnīgo pilsētu, likumsargi pamanīja kādu jaunieti, kas kaut ko filmē, vēstīts Skrundas TV veidotajā sižetā.
Policisti ieinteresējās – kas tad tur tāds ir, tāpēc piestāja. Jaunietis skaidroja, ka ieraudzījis, ka pa Kuldīgas ielām lēni un izmisuši čāpo šī radība. Apskatot dzīvnieku tuvāk, tas likās apjucis, ļoti noguris, lēns un neizrādīja nekādas dusmu lēkmes.
Sākumā plāns bijis tāds, ka ejot ar kājām, viņu pavadīt līdz Kuldīgas parkam. Taču tad “ieslēdzās” nākamā doma – ja viņš tajā parkā iekļūs, kur viņš dosies tālāk? Un tika pieņemts lēmums “bebru aizturēt”, smejas Augusts Teteris, Kuldīgas novada pašvaldības policijas inspektors.
“Tā kā man iepriekš ir bijusi pieredze ar grauzējiem, jo manai omei pieder murkšķu audzētava, tad es zināju, ka grauzējus ir jāsatver aiz astes. Satverot tādā veidā, viņš nekādi tev nevar iekost. Tā kā man bija tādas prasmes, saķērām bebru aiz astes un ievietojām transportlīdzekļi īslaicīgas aizturēšanas nodalījumā,” – skaidro inspektors.
Turklāt šī inspektoram nebūt nav pirmā reize, kad pildot savus pienākumus, viņš saticies ar bebru. Iepriekš, kad viņš strādājis Rīgas pašvaldības policijā, arī tur bebri “dreifēja” pa kanāliem.
Tikmēr Valsts Mežu Zinātnes Institūta pētniecības Institūta “Silava” vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš skaidro, ka parastu bebru ģimenē dzīvo trīs paaudzes – vecāki un viņu pēcnācēji. Bet tā kā aprīļa beigās vai maija sākumā vecākiem parasti ir gaidāma jaunā paaudze, tad pusaudži savu ģimeni mēdz atstāt vai arī – to viņiem liek darīt.
“Bebri apdzīvo savu teritoriju, parasti viņi nav tādi klaidoņi. Tā viņu teritorija ir apmēram līdz 1 km krasta joslas – vai nu tā ir upe, ezers vai varbūt kāds grāvis, un tajā teritorijā ir ierobežots barības daudzums. Un lai tās barības nesāktu trūkt, tad tā vidējā paaudze ir spiesta doties prom. Un, ja tās vietas, kur doties nav, reizēm notiek arī tāda izrēķināšanās vienam ar otru,” – stāsta pētnieks.
Latvijā aizvien pieaug vilku, lāču un citu lielo plēsēju skaits: mednieki un ministrija ceļ trauksmi
Viņš pieļauj iespēju, ka, visticamāk, šis te staigājošais bebrs pa ielām bija tāds, kuram nācās savu ģimeni pamest. “Tāpēc viņš arī izskatījās tāds noguris un izmisis. Un varbūt pārdrošs attiecībā uz cilvēku,” – teic Ozoliņš.
Pētnieks arī uzslavē inspektora rīcību, ka ņēmis bebru aiz astes, jo ņemot aiz pakaļkājām, bebrs var iekost.
“Kuldīgas puse ir bagāta ar ūdeņiem. Cerēsim, ka viņam veiksies un izdosies atrast jaunu mājvietu,” – Ozoliņš.
Vienlaikus pētnieks un policija brīdina, ka sastopot bebrus neierastā vidē, pašu spēkiem nevajadzētu censties dzīvniekam palīdzēt, jo tas var būt tiešām bīstami.
Vairāk skaties TV Skrunda veidotajā sižetā, video:
