It kā pie mums joprojām valdītu padomjlaika deficīts, daudzi tautieši viesnīcās un citur, kur pieejams zviedru galds, notiesā milzīgas porcijas, cenšoties nogaršot pēc iespējas vairāk ēdienu. Šķīvji burtiski lūst no dažādu ēdienu kalniem – šķiet, ka cilvēki it kā baidās, ka vēlāk vairs nebūs. Šāda pieeja liecina par attieksmi pret pārtiku kā tūlītējas baudas avotu.
Rietumeiropas iedzīvotāji bieži demonstrē saprātīgu un cieņpilnu attieksmi pret pārtiku, izvēloties mērenas porcijas un ievērojot veselīga uztura principus. Viņu ēdienos bieži tiek apvienoti dažādi produkti, un kopējais porcijas lielums ir līdzsvarots un racionāls.
Rietumeiropiešu atturīgums attiecībā uz pārtiku ir saistīts ne tikai ar saprātīgu pieeju, bet arī ar noteiktu pasaules uzskatu. Daudziem no viņiem pārtika nav tikai fiziska vajadzība, bet gan kultūras sastāvdaļa.
Viņi augstu vērtē produktu kvalitāti, ēdienu garšu un pašu ēšanas procesu. Svarīgu lomu spēlē arī estētiskais aspekts: eiropieši savā šķīvī labprātāk redz glītu, harmonisku dažādu ēdienu kombināciju.
Starp citu, šāda mērenība un saprātīgums pārtikas patēriņā, ko demonstrē rietumeiropieši, ļauj viņiem uzturēt labu fizisko formu. Savukārt pie mums pastāvošās tradīcijas rīkot greznus svētkus, kad galdi burtiski lūst no pārpilnības un visi negausīgi ēd, nereti var novest pie dažādām labsajūtas problēmām.
Kā labu formu cilvēki uztur Āzijas valstīs
Pirms vairākiem gadiem man kā tūristam palaimējās apmeklēt Vjetnamu. Un tas, kas mani pārsteidza, bija ikdienas rīta vingrošana un sportošana brīvā dabā. Burtiski katru dienu pulksten 5:00 (kad vēl nav pārāk karsts) cilvēku pūļi (galvenokārt 50+ un 60+ ) sapulcējas uz kopēju izkustēšanos.
Āra sporta laukumos var novērot veselas pensionāru komandas, kas enerģiski vingro uz trenažieriem vai veic vingrinājumus ar svariem, pretestības siksnām un citu aprīkojumu. Turklāt viņi to dara ar entuziasmu un acīmredzamu prieku par sevi. Un tad viņi steidzas savās gaitās.
Gados vecāki Āzijas valstu iedzīvotāji ir patiesi iespaidīgs piemērs tam, kā pensijā piekopt veselīgu un aktīvu dzīvesveidu. Viņu enerģija un mīlestība pret dzīvi vienkārši nevar nepārsteigt.
Starp citu, jebkurā Ķīnas, Japānas vai citu reģiona valstu pilsētā var redzēt veselas līdzīgas pensionāru grupas, kas priecīgi vingro uz āra trenažieriem, sporta laukumos vai vienkārši dejo mūzikas pavadībā pagalmos un parkos. Tajā pašā laikā mūsu valstī šāda tradīcija īsti nav pieņēmusies spēkā – lai arī āra trenažieri daudzviet ir uzstādīti, tie bieži vien nav īpaši pieprasīti.
Sabiedrības veselības speciālisti atzīmē, ka Āzijas pensionāru ilgmūžības un aktīva dzīvesveida noslēpums slēpjas ne tikai fiziskajos vingrinājumos, bet arī viņu dzīves filozofijā. Daudziem no viņiem ir kopīga ideja par vienotības nozīmi dabā, sekojot tās ritmiem un cikliem. Tāpēc viņu fiziskās aktivitātes galvenokārt notiek ārpus telpām.
Iespējams, tieši viņu aktīvais dzīvesveids, sportošana un socializācija ļauj Āzijas pensionāriem raudzīties nākotnē ar tādu dzīvesprieku un optimismu. Jebkurā gadījumā mums viņi var kļūt par lielisku piemēru, kā sagaidīt vecumdienas ar enerģiju un cieņu.
Atcerēsimies – lai saglabātu jauneklīgumu, cilvēkam ir jāiegulda sevī, jāieklausās savās vēlmēs un jāiet uz saviem mērķiem neatkarīgi no apstākļiem.
Ja tev šis raksts šķita interesants, atzīmē to ar “patīk” un dalies sociālajos tīklos. Priecāsimies arī par taviem komentāriem!
