Pavisam nesen ”Swedbank” nāca klajā ar ziņu, ka šobrīd viņiem neklājas tik viegli kā citus gadus. Viņi izklāstīja arī detaļas par notikušo.
Šī gada pirmajā pusē finanšu nozari satricinājusi būtiska ziņa, kas izgaismo ekonomiskās nestabilitātes dziļumu un tās ietekmi uz vadošajiem tirgus dalībniekiem. “Swedbank” peļņa Latvijā pirmajos sešos mēnešos ir būtiski samazinājusies, sasniedzot 73 miljonus eiro. Tas nozīmē, ka bankas peļņa ir sarukusi par ievērojamiem 38,6% jeb 46 miljoniem eiro, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2024. gadā, kā apliecina bankas sniegtā informācija.
Šāds peļņas kritums nav vien statistiska vērtība – tas kalpo kā brīdinājuma signāls par to, ka arī šķietami stabilākās finanšu institūcijas nav pasargātas no ekonomikas nenoteiktības un jaunām problēmām. Šo rezultātu analīze atklāj sarežģītu faktoru kopumu, kas nosaka šī brīža finanšu situāciju Latvijā un Baltijas reģionā kopumā.
Ko tas nozīmē
Lai pilnīgāk aptvertu “Swedbank” peļņas krituma nozīmi, ir vērts padziļināti ieskatīties finanšu datos. 2024. gada pirmajā pusgadā “Swedbank” Latvijā nopelnīja 119 miljonus eiro, savukārt 2025. gadā šis rādītājs sarucis līdz 73 miljoniem eiro, kas liecina par ievērojamu atpalikšanu no iepriekšējā gada snieguma. Pētījumos pa ceturkšņiem redzams, ka 2025. gada pirmajā ceturksnī bankas peļņa bija 36 miljoni eiro, ievērojami mazāk nekā 2024. gada pirmajā ceturksnī, kad tā bija 65 miljoni eiro. Šis jau agrāk signalizēja par negatīvu tendenci, kura acīmredzami turpinājās arī nākamajā ceturksnī.
Tomēr šī situācija neskārusi tikai “Swedbank”. Līdzīgas tendences novērojamas visā Latvijas banku sektorā – 2025. gada pirmajā ceturksnī kopējā sektora peļņa bija 107,35 miljoni eiro, kas ir par 35,2% mazāk nekā pirms gada. Līdzīga aina vērojama arī pirmo piecu mēnešu griezumā – monetārās finanšu iestādes Latvijā nopelnījušas 165,7 miljonus eiro, kas ir samazinājums par 33,8%, salīdzinot ar iepriekšējā gada datiem. Šie rādītāji skaidri norāda, ka runa ir par plašāku tendenci visā nozarē, nevis izolētu gadījumu. Skaitļi atklāj ekonomiskās pārmaiņas un problēmas, ar kurām saskaras finanšu sektors Latvijā.
Ko sagaidīt
Viena no būtiskākajām šī peļņas krituma sastāvdaļām meklējama Eiropas Centrālās bankas (ECB) īstenotajā monetārajā politikā. Ja vēl nesen eirozonā novēroja strauju procentu likmju pieaugumu ar mērķi ierobežot inflāciju, tad šobrīd virziens ir mainījies. 2025. gada 5. jūnijā ECB Padome nolēma samazināt trīs galvenās eirozonas procentu likmes par 25 bāzes punktiem, sekojot vēl vienam samazinājumam, kas tika pieņemts 6. martā, un kas attiecās uz noguldījumu iespējas uz nakti likmi. Šīs izmaiņas tieši ietekmē banku tīros procentu ienākumus, kuri ir viens no svarīgākajiem peļņas avotiem.
Lasi vēl: Latviešiem par iemaksām virs 750 eiro nāksies atskaitīties un ziņot – kam un kādā nolūkā
“Swedbank” gadījumā šie tīrie procentu ienākumi 2025. gada pirmajā ceturksnī saruka par 20 miljoniem eiro, salīdzinot ar to pašu periodu pērn. Samazinājums saistīts ar to, ka procentu likmju krišanās rezultātā sašaurinās starpība starp aizņemto un izsniegto kredītu procentu likmēm. Vienkāršoti izsakoties – banku ieņēmumi no kreditēšanas kļūst mazāki, kad likmes ir zemākas. Lai gan tas ir labvēlīgi aizņēmējiem, jo samazinās kredītu izmaksas, banku ienākumi un līdz ar to arī peļņa cieš. Šāda situācija veicina kreditēšanas aktivitāti un investīcijas, taču vienlaikus negatīvi ietekmē banku finanšu rezultātus.
