– Vai jūs kādreiz esat atvadījusies no kāda, zinot, ka tas ir uz visiem laikiem?
– Jā, – es viņai atbildēju. – Piedodiet par jautājumu, bet kāpēc jūs atvadījāties uz visiem laikiem?
– Esmu jau veca, bet viņa dzīvo ļoti tālu. Domāju, ka nākamreiz viņa atlidos tikai uz manām bērēm, – atbildēja sieviete.
Man vajadzēja zināmu laiku, lai “sagremotu” šo sirdi plosošo paziņojumu. Bet pēc tam es jautāju:
– Atvadoties, jūs sacījāt: “Es vēlu tev pietiekami.” Drīkst jautāt, ko tas nozīmē?
Viņa sāka smaidīt.
– Šis novēlējums mūsu ģimenē ir kļuvis par tradīciju. Tas tiek nodots no paaudzes uz paaudzi. Mani vecāki regulāri to vēlēja saviem draugiem un tuviniekiem.
Viņa apklusa un aizdomājas, un tad pasmaidīja vēl plašāk.
– Kad mēs sakām: “Es vēlu tev pietiekami”, mēs ar to domājam sekojošo:
Es vēlu tev pietiekami gaismas, lai tava dzīve būtu spilgta.
Es vēlu tev pietiekami daudz lietainu dienu, lai tu vairāk novērtētu sauli.
Es vēlu tev pietiekami laimes, lai tava dvēsele ziedētu
Es vēlu tev pietiekami sāpes, lai tu spētu sajust pat pašus mazākos priekus.
Es vēlu tev pietiekami uzvaru, lai tu vienmēr sasniegtu vēlamo.
Lasi arī: Vaira Vīķe Freiberga satikās ar piedzērušos Kaimiņu (Video)
Es vēlu tev pietiekami zaudējumi, lai tu novērtētu visu to, kas tev ir.
Es vēlu tev pietiekami tikšanos, lai tu spētu pārdzīvot atvadīšanos.”
Pēc šiem vārdiem viņa apraudājās un aizgāja.
Saka, ka nepieciešama minūte, lai atrastu īpašu cilvēku. Stunda, lai viņu novērtētu. Diena, lai viņu iemīlētu. Un vesela dzīve, lai aizmirstu…
