Kad biju precējusies, man šķita, ka mans vīrs ir ideāls. Viņš mani pārliecināja, ka esam ideāls pāris, taču vienā brīdī, kad dzīve uzlika pārbaudījumus, viņš parādīja savu īsto seju.
Viņš reizēm apšaubīja manu spēju tikt galā ar dzīvi, arī iespēju kļūt par māti. Un lai gan man bija grūtības ar veselību, tie vārdi atstāja pēdas.
Viņš aizgāja pie citas, jaunākas sievietes, un drīz vien viņiem piedzima bērns. Es paliku viena — ar klusām šaubām, vai vēl spēšu būt laimīga.
Gadi ir pagājuši, un es esmu novecojusi, taču ne no labiem apstākļiem. Pēc šķiršanās dzīve bija ļoti grūta – es tirgojos Jelgavas tirgū, pelnīju tikai maizei un nevarēju aizmirst, kā bija agrāk.
Vairāki noderīgi padomi kā ietaupīt ūdeni dzīvoklī ar skaitītāju
Es viņam norādīju acīs, ka nav iespējams veidot savu laimi, izmantojot otra cilvēka bēdas. Un kāds bija rezultāts? Viņš izveidoja jaunu ģimeni, bet es paliku viena.
Bet pēc astoņpadsmit gadiem es sastapu viņu. Viņš stāvēja priekšā man – dārgā uzvalkā, pie greznas automašīnas, ar jauno sievu, garajām kājām apveltītu skaistuli.
Viņš pat mani nepazina, lai gan es biju blakus. Manu dvēseli piepildīja rūgtums, kad sapratu, ka viņa acīs es esmu tikai “tā lauku meitene”, kuru nav vērts ievērot. Acīs saskrēja mitrums, un es sajutu, kā rūgtā skaudība sajaucas ar iekšēju tukšumu.
Bet pēc dažām dienām es uzzināju visu patiesību. 
Šis vīrietis, kas šķita veiksmīgs, dzīvodams greznā mājā, braucot ar dārgiem auto un būdams ar ideālu sievu, patiesībā bija nelaimīgs.
Viņa sieva, šī burvīgā sieviete, bija viņam neuzticīga pie katras izdevības, un viņš to zināja, bet klusēja. Dēls, kuru viņš ilgi gaidīja, nonāca šīs sievietes aprūpē.
Un šis dēls, pateicoties savai “ideālajai” mātei, kļuva par bezdarbnieku, izstumtu no universitātes, tērējot tēva naudu muļķīgiem pirkumiem.
Tagad, skatoties uz viņa ‘laimīgo’ dzīvi, es sapratu, ka viņam nav tā, kas patiešām ir svarīgs — mierīga dvēsele. Bet es? Es joprojām tirgoju dārzeņus tirgū, bet mana sirdsapziņa ir tīra.
Es nekad neesmu atteikusies no sevis vai savām vērtībām, meklējot īslaicīgu baudu. Tieši tas man sniedz spēku un lepnumu.
Dzīve mēdz būt izaicinājumiem pilna, un bieži mēs jūtam, ka nespējam tikt galā ar grūtībām. Tomēr tas, kā mēs reaģējam uz šiem izaicinājumiem, nosaka mūsu spēku. Patiesā laime nav materiālajās lietās vai ārējos sasniegumos, bet gan iekšējā mierā un pieņemšanā, ka mēs esam vērtīgi neatkarīgi no apkārtējo viedokļiem. Tas, kas tiešām mūs bagātina, ir spēks turpināt dzīvot saskaņā ar savām vērtībām, nepadodoties grūtībām un nezaudējot cerību.
Gadi ir pagājuši, un es esmu sapratusi, ka laime nav atkarīga no citu cilvēku viedokļa vai ārējām situācijām. Tā ir mūsu iekšējā sajūta par sevi un mūsu spējas izturēt grūtības. Esmu lepna par to, ko esmu sasniegusi, un neļaušos apkārtējo viedokļiem noteikt manu vērtību. Dzīve var būt grūta, bet mēs varam izvēlēties dzīvot saskaņā ar savām vērtībām un turpināt meklēt savu laimi.
Ko jūs domājat par šo stāstu? Kā jūs pārvarējāt grūtības savā dzīvē? Rakstiet komentāros, mēs būsim priecīgi dzirdēt jūsu domas.
