Ambiverta labsajūtas atslēga ir līdzsvars. Mums patīk satikt cilvēkus, atrasties citu kompānijā un lielāko daļu laika mums tas arī itin labi padodas. Mēs gan neesam tik skaļi un agresīvi, kādi mēdz būt ekstraverti, tomēr mums patīk būt sabiedriskiem. Tāpat mēs protam izbaudīt vienatni un sagādāt labu kompāniju paši sev. Tomēr arī šajā ziņā neesam tik ekstrēmi kā introverti.
Lai būtu laimīgi, mums nepieciešam abi – gan socializēšanās, gan vienatne. Par daudz laika pavadot cilvēkos, kļūstam noguruši un viegli aizkaitināmi, toties, pārāk ilgi uzturoties vienatnē, sākam justies vientuļi un noskumuši.
Ambiverti nereti rada apjukumu pārējos, jo dažreiz spēj strauji pārlēkt no savas ekstravertās puses introvertajā un otrādi. Mūsu uzvedība mainās atkarībā no situācijas, un mēs viegli kļūstam “nelīdzsvaroti”. Mums patīk kaut ko darīt… līdz pēkšņi vairs nepatīk.
Tā kā esam “pa vidu”, mēs esam diezgan fleksibli radījumi un parasti spējam pielāgoties situācijai (ja vien neatrodamies tajā tik ilgi, ka tā sāk mūs garlaikot vai izsit no līdzsvara). Mēs varam strādāt gan vienatnē, gan komandā. Tam ir arī savas negatīvās puses – šī pielāgošanās spēja bieži rada neizlēmību. Ambivertiem parasti piemīt arī prasme izprast cilvēkus un apkārtni. Mēs protam izmantot savu intuīciju, nebaidāmies runāt, bet protam arī pavērot un paklusēt.
Taisnību sakot, katra ambiverta personība ir atšķirīga, un to nav iespējams piesaistīt vienai definīcijai. Tomēr ir vērts uzzināt dažas ambivertu parastās īpašības, lai saprastu, ka tu neesi nepareizs, ja neatbilsti ne introverta, ne ekstraverta raksturojumam.
Avots:
