Daudzi no mums jau sāka cerēt uz pavasara pirmo elpu, taču daba ir sagatavojusi skarbu atgādinājumu par to, kurā platuma grādā dzīvojam.
Kamēr janvāra sals mums šķita kā bargs pārbaudījums, vadošie klimata speciālisti brīdina – īstā “ziemas dūre” mūs sasniegs tieši februāra vidū, un šis trieciens var izrādīties krietni spēcīgāks par visu līdz šim pieredzēto.
Šā gada janvāris jau ir ierakstīts vēstures grāmatās kā viens no dīvainākajiem šajā gadsimtā. Ar vidējo temperatūru -8,2 grādi mēs burtiski atgriezāmies 2010. gada atmosfērā.
Toreiz, tāpat kā tagad, termometra stabiņš veselu mēnesi spītīgi atteicās pakāpties virs nulles atzīmes. Bet vislielākais izaicinājums ir sniegs – kupenas, kas vietām jau pārsniedz 60 centimetrus, drīzumā varētu uzaudēt vēl papildu “slāni”, sasniedzot pat bīstamo 70 centimetru robežu.
Klimata anomālija: Tiškoveca prognoze un “viltīgais” atkusnis
Kā norāda slavenais meteoroloģijas centra “Fobos” vadošais speciālists Jevgeņijs Tiškovecs, februāra pirmajās divās dekādēs Eiropas ziemeļaustrumus, tostarp Latviju, pārklās spēcīga anticiklona kore.
Tas nozīmē tikai vienu – naktis kļūs vēl dzestrākas. Ja mēneša sākumā mēs runājām par -20 grādiem, tad tagad prognozes zīmē vēl skarbāku ainu – vietām, it īpaši Vidzemes augstienē, sals var sasniegt pat -29 grādus.
Daudzi varētu apmulst, redzot nelielu temperatūras kāpumu ap 6. februāri. Tomēr Tiškovecs brīdina – neļaujiet šim “pseidopavasarim” sevi apmānīt!
Šis brīdis, kad termometrs rādīs ap -10, patiesībā ir vēstnesis jaudīgam ciklonam, kas atnesīs masīvu snigšanu un aizputinātus ceļus. Tā nebūs sasilšana, bet gan sagatavošanās jaunajam aukstuma vilnim, kas mūs turēs gūstā līdz pat mēneša beigām.
Marts būs viltīgs: Upes gatavojas “lielajam lūzumam”
Lai gan kalendārs drīz rādīs pavasari, daba martā vēl aizvien spēlēs pēc ziemas noteikumiem. Pirmajās marta desmit dienās debesis virs Latvijas būs kā smags, pelēks deķis, un sals naktīs nekur nepazudīs.
LVĢMC hidrologi šobrīd ar bažām vēro situāciju mūsu lielākajās upēs. Ledus biezums Lielupē un Daugavā ir sasniedzis kritisko 43 centimetru atzīmi.
“Ja pavasaris atnāks strauji, mēs varam saskarties ar nepieredzētiem ledus sastrēgumiem,” brīdina speciālisti. Pašreizējais sals ir pat nedaudz palīdzējis, jo ūdens līmenis krītas, tomēr risks piekrastes teritorijām saglabājas augsts.
Atcerieties – atrasties uz šī nevienmērīgā un irdenā ledus šobrīd ir spēlēšanās ar likteni!
Dabas zīmju tulki: Vai 2013. gada scenārijs atkārtosies?
Mūsu pašu pieredzējušie dabas vērotāji, vērojot putnu uzvedību un koku sarmu, secina – šī ziema ir kā “atbalss” no vecajiem labajiem laikiem. Mēs esam pārāk pieraduši pie slapjdraņķa decembrī, tāpēc šāds stabils aukstums šķiet kā anomālija. Taču zīmes ir nepielūdzamas: ziema nelaidīs vaļā līdz pat aprīļa vidum.
Daudzi vēl atceras 2013. gadu, kad aprīļa sākumā kupenas bija līdz ceļiem. Šogad prognozes iezīmē līdzīgu ainu – īstais zaļums un +15 grādu siltums mūs sasniegs tikai aprīļa otrajā pusē. Bet ir arī zelta maliņa – bargs sals februārī ir gandrīz 100% garantija tam, ka vasara būs karsta un ražīga.
Tveicīga vasara un “zelta” rudens: Kas mūs gaida pēc sala?
Senie ticējumi un mūsdienu ilgtermiņa prognozes sakrīt – pēc šādas kārtīgas izsalšanas mūs gaida kompensācija.
Jūlijs un augusts solās būt neparasti tveicīgi, ar karstuma viļņiem, kas temperatūru uzdzīs virs +30 grādiem. Pērkona negaisi pēc tveicīgām dienām būs lokāli, bet spēcīgi, nodrošinot nepieciešamo mitrumu dārziem un laukiem.
Savukārt rudens mūs palutinās ar garu un mierīgu “atvasaru”, kas ilgs gandrīz līdz pašam gada izskaņai. Tas nozīmē, ka daba atgūs līdzsvaru.
Tāpēc, dārgie lasītāji, lai gan šobrīd gribas sūdzēties par aukstumu, atcerieties – šī ziema ir dāvana zemei. Sniega biezums nodrošinās ūdens rezerves visai vasarai, bet sals palīdzēs iznīcināt kaitēkļus.
Baudiet šo reto ziemas skaistumu, vāriet karstu tēju un ziniet – pēc šī bargā sala mūs sagaida neaizmirstami silta un saulaina vasara!
