Finna dzimšana bija zīmīgs notikums, par to no ziņu avotiem uzzināja arī daudzu citi, tas bija laimīgs noslēgums vairākus gadus ilgušām galvas sāpēm, kas traucēja dzīvot Sārai un viņas vīram, Bilam.
Kā gan Sāra to paskaidroja savam dēlam?
Rakstniece, trenere un māte, pastāstīja savu unikālo stāstu par Finna piedzimšanu, Mirror Online žurnālistiem.
“Viņš pajautāja, kā rodas bērni”
“Es viņam pastāstīju to cik vien vienkārši mācēju, sakot, ka lai izveidotu bērniņu, nepieciešama daļa no mammītes un daļa tēta, un bērns aug mammas vēderā,” pastāsta Sāra.
“Es pastāstīju, ka mans vēders nedarbojās, tādēļ, mammas un tēta daļas tika ievietotas vecmāmiņas vēderā, bet es biju ar tevi katru dienu, līdz tu piedzimi.”
Kāda gan bija Finna atbilde uz šo visu?
“Forši,” viņš teica.
Sāra un Bils 2004. gadā uzsāka mēģinājumus ieņemt bērnu, un tas bija sākums 7 gadus ilgiem pūliņiem.
“Mums nesanāca palikt stāvoklī bez iejaukšanās, mēs sākām ar divus gadus ilgu akupunktūru, jogu un zālītēm, vēlāk izgājām alopātisko auglības terapiju.”
“Mēs izmēģinājām mākslīgo apaugļošanu un es biju stāvoklī ar dvīņiem, mēs bijām tik priecīgi.”
Traģiskā kārtā, pāra prieks drīz pārvērtās bēdās, kad esot grūtniecības piektajā mēnesī, Sārai notika dzemdes kakla dilatācija un sākās pāragras dzemdības.
Dvīņi piedzima nedzīvi.
Gadu vēlāk, Sārai atkal izdevās palikt stāvoklī, bet vēlāk notika spontānais aborts.
Pāris neatlaidīgi izmēģināja mākslīgo apaugļošanu, taču bez rezultātiem. Sāra notiekošo aprakstīja kā “sišanos pret sienu”.
Viņi bija krietni patukšojuši arī savus ietaupījumus un savām ģimenēm paziņoja, ka uz kādu brīdi atliks centienus palikt stāvoklī.
Pāris apsprieda visus iespējamos veidus, kā viņiem varētu būt bērns, – adopcija un pat surogātmātes izmantošana.
“Tas bija kā zibens spēriens”
“Mana māte internetā izlasīja rakstu par sievietēm pēc menopauzes, kuras spējušas dzemdēt bērnu,” Sāra pastāstīja.
“Viņa to izlasīja kopā ar draudzenēm, viņas kopā smējušās par to, ka jāizsargājas, bet pārnākot mājās, Kristīna saprata, ko tas īsti nozīmē.”
59 gadus vecā Kristīna grūtniecību atcerējās kā vienkāršu un priecīgu laiku, viņa Sārai pastāstīja, ka labākie dzīves brīži bijuši esot stāvoklī un informēja viņu par šo iespēju.
“Viņa mums šo iespēju sīkāk aprakstīja vēstulē,” Sāra piemetina.
“Es no pateicības raudāju. Mēs visi piekritām, ka šī ir ārkārtīgi traka ideja. Mums nebija ne jausmas, vai tas vispār ir iespējams.”
“Nezinu, vai šo ideju pieņemamu mums padarīja gadiem ilgie mēģinājumi ieņemt bērniņu vai cerība, ka durvis atvērušās tur, kur iepriekš to nemaz nebija.”
Dzīve ar Finnu
Pārsteidzošā veidā, Kristīnas devīgums un bērna piedzimšana ir ietekmējusi Sāras attiecības ar māti.
“Mums ir tik stipra saikne, kādu nekad nebiju iedomājusies,” apgalvo Sāra.
“Mums bija tik daudz intimitātes mirkļu – mana māte pārcēlās uz Čikāgu, lai šeit pavadītu grūtniecības laiku.”
“Mēs kopā pavadījām tik daudz laika. Mēs katru dienu vēl nedzimušajam Finnam lasījām priekšā Hariju Poteru, devāmies kopā pastaigās un dziedājām viņam dziesmas.”
Šī tuvība tagad novērojama arī pēc Finna dzimšanas.
Sāra apgalvo, ka Finns iedzimis savos vecākos, viņš ir jautrs, smieklīgs, sociāls un radošs.
Surogācija
Kopš iznākusi Sāras grāmata “Finna radīšana”, viņas stāsts ir aizkustinājis daudzas citas sievietes, kas cenšas tikt pie bērniņa, šis stāsts ir aizkustinājis un iedvesmojis viņas.
Sāra no daudzām sievietēm tagad ir dzirdējusi par surogācijas izmantošanu. Tajā skaitā, par gadījumiem kad surogātmātes ir māsīcas, mātes un meitas, draudzenes, kā arī tradicionālās surogatmātes.
“Ja pāris ir pilnībā pārliecināts par surogāciju, tad es noteikti iesaku to izmantot,” pārliecinoši pastāstīja Sāra.
Skatoties nākotnē, Sāra ir pārliecināta, ka Finnam sasniedzot vidusskolu, surogācijas bērni nebūs nekāds retums.
Abi vecāki izbauda brīžus kopā ar bērnu. Tomēr, Sāra atzīst, ka tagad, kad Finns ir paaudzies, viņi plānojuši doties tālākos un eksotiskākos ceļojumos.
Avots: mirror.co.uk