Nevēlos mainīt savu uzvārdu – kā reaģēt, ja topošā vīra ģimenei tas nepatīk

Mēs ar līgavaini gatavojāmies kāzām, un viss šķita ideāli, līdz nonācām pie sarunas par uzvārdu. Līgavaiņa ģimene nebija mierā ar manu vēlmi saglabāt sava bērna uzvārdu. Man ir grūti pieņemt domu, ka man un mūsu bērniem būs uzvārds, kas līgavainim visu mūžu sagādājis neērtības.

Līgavaiņa ģimene prasa, lai es pieņemu viņu uzvārdu, citādi mani nepieņems. Man vajadzīgs padoms. Pastāstīšu, kāpēc negribu to darīt 👇

Pavisam nesen Andrejs man bildināja, un es ar prieku teicu «Jā!»

Abi vecāki piekrita finansiāli atbalstīt, lai svinības būtu patiesi skaistas. Viss šķita perfekti, līdz runa aizgāja par uzvārda maiņu.

Reiz domāju, ka pēc laulībām uzvārda maiņa būs vienkārša formalitāte. Taču situācija bija krietni sarežģītāka. Andreja uzvārds ir Popukalovs.

Jā, šis uzvārds, maigi sakot, nav ļoti ierasts. Andrejs ar smaidu atceras, kā skolā viņu sauca ar visdažādākajiem jokiem.

Mana meitas uzvārds ir Ševčenko. Skaists, skanīgs un ar bagātu vēsturi. Un tagad man piedāvā kļūt… par Popukalovu? Sākumā tas šķita kā joks, bet izrādījās, ka Andrejs domā nopietni.

– ”Pēc kāzām tu kļūsi par Popukalovu,” viņš mierīgi paziņoja pie vakariņu galda, it kā tas jau būtu izlemts

— Popukalova? — es atkārtoju, cerot, ka esmu pārpratusi.

— Jā, tieši tā, kas tur tāds? Tāds ir mūsu uzvārds, viņš atbildēja.

Es centos piedāvāt risinājumu:


— Varbūt izvēlēsimies divkāršo uzvārdu? Ševčenko-Popukalova?

Andrejs tikai pasmējās:

— Tas taču ir nepamatoti pret pasi.

Kad ar viņu nesanāca vienoties, runāju ar viņa ģimeni. Tas neizdevās.

Topošā vīramāte teica:

– Kāpēc tu negribi ņemt vīra uzvārdu? Tas var radīt pārpratumus ģimenē.

Andreja māsa piebilda:

— Kāpēc tu vispār ķeries pie strīda? Ja mīli, pieņem viņa uzvārdu!

Tante izteicās tieši:

— Tas nav pieņemami! Kā tagad Andrejs izskatīsies tuvinieku acīs?

Andrejs klusēja, it kā būtu paslēpies savā apvalkā, un nedevās man palīgā ar nevienu vārdu.

Kad palikām vieni, es pajautāju:

— Kāpēc viņiem tas ir tik svarīgi?

— Tā ir tradīcija, — atbildēja viņš. — Viņi tevi neuzņems ģimenē, ja neņemsi mūsu uzvārdu. Un vai tu iedomājies, kā tas izskatīsies? Mēs esam vīrs un sieva, bet ar dažādiem uzvārdiem.

Tagad esmu neskaidrībā. Es mīlu Andreju, bet man šķiet, ka uzvārda maiņa nav vienkārši formalitāte.Man tas ir kā atteikšanās no daļas savas personības.

Varbūt atstāt savus meitas uzvārdu dokumentos, bet ikdienā lietot vīra uzvārdu? Vai varbūt otrādi?

Kā tu rīkotos manā vietā? Vai ģimenes dēļ vajadzētu piekāpties vai tomēr palikt pie sava? Dalies ar ieteikumiem komentāros!