Šo apbrīnojamo cilvēku starpā es iepazinos ar Gustavo, mākslinieku no Brazīlijas un jogas pasniedzēju Sāru no Ņujorkas štata ziemeļiem.
Mēs joprojām regulāri satiekamies meditācijas nodarbībās.
Viņi ir kļuvuši par diviem no maniem labākajiem draugiem, cilvēki pie kuriem tu griezies kad šķiries vai kad nepieciešams pieņemt kādu svarīgu lēmumu attiecībā uz karjeru. Kad Gustavo kļuva par tēvu savam dēlam Teo, mēs ar Sāru aiz prieka vai lecām gaisā.
Bet es nekad viņus nebūtu sastapis ar sociālo tīklu palīdzību, man bija jākļūst par patstāvīgu Ņujorkas iedzīvotāju.
Izrādās, ka mana pieredze saskan ar pētījumu.
Gadu desmitiem, sociologi ir apgalvojuši,ka draudzība izveidojas starp cilvēkiem, kuriem ir īstā jūtu ķīmija- tuvība, privātums un nejauša savstarpējā mijiedarbība.
Bet šīs lietas kļūst par retumu pieaugušu cilvēku dzīvē, kad visi ir tik aizņemti.
Tas ir skumji ņemot vērā, ka draugi var palīdzēt atrast mums darbu, padarīt mūs laimīgus, palīdzēt cīnīties ar sliktiem ieradumiem, dot jaunas idejas un iepazīstināt mūs ar potenciālo dzīvesbiedru.
Regulāri apmeklējot kādas nodarbības ir iespējams šo pieaugušo problēmu mazināt. Atgriežoties pie tās pašas jogas studijas, sporta zāles, kafejnīcas vai restorāna, kad jūs esat tuvu ar tiem pašiem cilvēkiem, rodas nejaušas savstarpējās mijiedarbības, un apmainīšanās ar noslēpumiem.
Galvenais turpiniet uzturēt attiecības ar tiem pašiem cilvēkiem.
Saskaņā ar Ročesteras Universitātes psihologa Harija Reisa 2011 gada pētījumu, pietiek ar cilvēku parunāt atkārtoti, lai par viņu izveidotos viedoklis.
Viņš un viņa kolēģi palūdza vairākiem svešiniekiem, parunāties gan onlinē, gan reālajā dzīvē, cilvēki novērtēja viens otru augstāk pēc vairākām sarunām.
Iemesls tam ir regulāras satikšanās. Regulāri tiekoties jūs aprodat ar telpu un cilvēkiem tajā.
Avots: independent.com