No 1. aprīļa Latvijā mainīsies noteikumi visiem, kuri izmanto koplietošanas skrejriteņus un velosipēdus. Saeimas pieņemtie grozījumi Ceļu satiksmes likumā paredz stingrākas prasības, lai mazinātu negadījumu skaitu uz ielām.
Turpmāk pirms katra brauciena iznomātājiem būs jāpārliecinās, vai klients nav lietojis alkoholu un vai viņam ir autovadītāja apliecība. Šīs izmaiņas ir radījušas nopietnas bažas nozares uzņēmējiem un pat likušas dažiem pārtraukt darbību, ziņo LTV.
Daudzi interesējas, vai uz skrejriteņiem tiks uzstādīti alkometri, taču dzīvē viss notiks vienkāršāk, izmantojot viedtālruni. Pirms brauciena uzsākšanas lietotājam attiecīgajā aplikācijā būs jāveic īpašs reakcijas tests. Tas būs līdzīgs tam, ko šobrīd savā mājaslapā piedāvā CSDD. Ekrānā parādīsies sarkans signāls, un brīdī, kad tas nomainīsies uz zaļo, būs pēc iespējas ātrāk jānospiež poga.
Ja testa rezultāts būs pietiekami labs un reakcija būs ātra, sistēma ļaus atslēgt braucamrīku. Uzņēmumi šobrīd strādā pie šo testu iestrādāšanas savās lietotnēs. Galvenā ideja ir nepieļaut situāciju, ka pie stūres ķeras cilvēks, kura koordinācija un spriestspēja ir pasliktinājusies reibuma dēļ.
Kāpēc cieš parasto velosipēdu noma
Pārsteidzošā kārtā jaunie noteikumi visvairāk skāruši tieši klasisko, mehānisko velosipēdu nomas uzņēmumu “Nextbike.lv”. Lai gan šie riteņi nav aprīkoti ar motoru, likums tos iekļāvis vienā kategorijā ar elektriskajiem skrejriteņiem. Uzņēmuma vadītājs Mārcis Blumbergs norāda, ka šādu tehnisku risinājumu ieviešana mehāniskajiem riteņiem ir nesamērīgi dārga un sarežģīta.
Līdz ar to uzņēmums ir pieņēmis smagu lēmumu pārtraukt pakalpojumu sniegšanu Latvijā. Viņu ieskatā velosipēdu iekļaušana šajos noteikumos nav pamatota, jo tie nerada tādus pašus riskus kā ātrie elektroskūteri. Nozares pārstāvji uzskata, ka šis ir solis atpakaļ pilsētas mobilitātes attīstībā, jo iedzīvotājiem būs par vienu videi draudzīgu pārvietošanās veidu mazāk.
Uzņēmēju bažas par pārregulāciju
Latvijas Mobilitātes asociācija un lielākie operatori, piemēram, “Bolt Drive”, uzskata, ka jaunās prasības ir pārmērīgas. Viņi uzsver, ka nekur citur Eiropā nav tik stingru un visaptverošu noteikumu. Uzņēmēji piedāvāja ieviest reakcijas testus tikai tā sauktajās riska stundās – naktīs un brīvdienās, kad reibuma risks ir vislielākais. Tomēr šis priekšlikums netika ņemts vērā.
Pastāv arī bažas par tīri praktiskām lietām. Ja cilvēkam ir vecāka modeļa telefons vai ārā ir slikti laikapstākļi, pildīt reakcijas testu uz ielas var būt grūti pat pilnīgi skaidrā esošam cilvēkam. Uzņēmēji prognozē, ka daudzi klienti vienkārši izvēlēsies iet kājām, jo testa pildīšana aizņems pārāk daudz laika īsiem braucieniem.
Vai ir citas alternatīvas drošības uzlabošanai
Nozares pārstāvji ir pārliecināti, ka pareizais ceļš būtu nevis jaunu tehnisku šķēršļu radīšana lietotnēs, bet gan stingrāka policijas kontrole uz ielām. Viņu ieskatā būtu jāsoda konkrētie pārkāpēji, nevis jāierobežo visa industrija. Tāpat tiek ierosināts palielināt naudas sodus par braukšanu reibumā, lai atturētu cilvēkus no pārkāpumiem.
Šobrīd situācija ir tāda, ka no 1. aprīļa visiem būs jāpielāgojas jaunajai kārtībai. Pagaidām nav skaidrs, kā tas ietekmēs kopējo satiksmes drošību ilgtermiņā, taču ir redzams, ka koplietošanas transporta tirgus Latvijā piedzīvo lielas pārmaiņas. Iedzīvotājiem nāksies rēķināties ar papildu minūti, kas būs jāvelta reakcijas pārbaudei pirms katra brauciena sākuma.
Lūk LTV sižets apr šo tēmu:
