VID nevarēja precīzi pateikt, cik tirdzniecības vietām līdz 1. aprīlim obligāti bija jāiegādājas POS termināļi, jo tam šādu datu nav. Tomēr dienests uzsvēra, ka jaunās prasības neparedz un neradīs tirdzniecības vietu slēgšanu.
Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis Jānis Lielpēteris neprognozē negatīvu ietekmi uz uzņēmējdarbību. Viņš norāda, ka iniciatīva nav izraisījusi būtiskus iebildumus, jo tās ieviešana var palīdzēt gan mazināt ēnu ekonomiku, gan uzlabot klientu ērtības.
Nosakot slieksni, no kura POS termināļu izmantošana kļūst obligāta, tika ņemts vērā arī uzņēmēju komerciālo izdevumu aprēķins. Tādējādi šī prasība neattiecas uz mazākiem uzņēmumiem, kuriem POS termināļu ieviešana būtu ekonomiski nepamatota.
Lai gan termināļu uzstādīšana un interneta pieslēguma nodrošināšana var radīt papildu izmaksas, tās ir salīdzinoši nelielas, un tirgū pieejami dažādi risinājumi, kas atbilst uzņēmēju vajadzībām. Ir pieejami gan POS termināļi ar abonentmaksu, gan bez tās, kā arī ar dažādām darījumu komisijas maksām. Lielpēteris uzsver, ka nav pamata uzskatīt, ka šīs izmaiņas varētu izraisīt tirdzniecības vietu slēgšanu. Turklāt maksājumu digitalizācija var veicināt uzņēmumu produktivitāti, tāpēc tā ir vēlama un atbalstāma iniciatīva.
Mazo tirdzniecības uzņēmumu vidū ir pieaudzis darījumu skaits ar maksājumu kartēm, kas saistīts ar gada mijā ieviesto iespēju norēķināties, izmantojot POS termināli mobilajā telefonā. Lai gan šis risinājums pagājušā gada beigās tika ieviests visā Baltijā, tieši Latvijā tas guvis vislielāko atsaucību – jau vairāk nekā 700 komersantu ir sākuši pieņemt karšu maksājumus savos viedtālruņos.
Ar īpašiem vārdiem pie Guntara Rača vērsies komponists Maestro Raimonds Pauls