Baltijas valstis 8. februārī atslēgsies no Krievijas energosistēmas BRELL un pievienosies Eiropas vienotajam elektrotīklam. Šis solis tika paātrināts pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, lai gan sākotnēji tas bija plānots vēlāk.
Uzņēmumu grupas AJ Power vadītājs Roberts Samtiņš norāda, ka Baltijas valstis ir gatavas šim pārejai, jo jau vairāk nekā 15 gadus tiek veiktas investīcijas infrastruktūras stiprināšanā, tostarp bateriju sistēmās un sinhronizācijas iekārtās, kuru kopējās izmaksas sasniedz divus miljardus eiro. Vienīgās bažas ir saistītas ar iespējamiem sabotāžas gadījumiem no Krievijas un Baltkrievijas puses, piemēram, kā nesenais Estlink2 kabeļa bojājums. Tomēr šādi notikumi, visticamāk, būtiski neietekmēs elektroapgādi, jo vietējās jaudas spēs nodrošināt nepieciešamo stabilitāti.
Neskatoties uz sagatavotību, pastāv jauni izaicinājumi – pēc atslēgšanās no BRELL avāriju un pārrāvumu gadījumā rezerves jaudas būs jānodrošina pašiem. Tādēļ ir svarīgi turpināt stiprināt enerģētikas infrastruktūru un ģenerācijas jaudas, iespējams, arī attīstot jaunas bāzes jaudas.
Latviešu astrologs Kristaps Baņķis atklāj ko nevajadzētu darīt pirmdienās
Pāreja uz Eiropas elektrotīklu var ietekmēt elektroenerģijas cenas. Estlink2 kabeļa bojājums jau ietekmēja janvāra cenas, un sinhronizācijas dēļ varētu tikt ierobežota importa kapacitāte no Zviedrijas un Somijas, kas nozīmētu mazāku pieejamību lētākai elektroenerģijai. Turklāt Baltijas valstīs ģenerējošās jaudas daļēji tiks izmantotas rezervju uzturēšanai, kas varētu veicināt cenu pieaugumu.
Zināms kāds cenas pieaugums ir gaidāms…
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā
