Baltijas valstis 8. februārī pārtrauca pieslēgumu Krievijas energosistēmai BRELL un pārgāja uz Eiropas vienotā elektrotīkla darbību. Lai arī sākotnēji šī pāreja bija iecerēta vēlāk, tā tika būtiski paātrināta pēc Krievijas un Ukrainas situācijas. Vai no 1.jūlija mums būs jāmaksā vairāk.
Uzņēmumu grupas “AJ Power” vadītājs Roberts Samtiņš uzsver, ka Baltijas valstis šai pārmaiņai ir rūpīgi sagatavojušās, jo ilgāk nekā 15 gadu laikā ir veiktas ievērojamas investīcijas infrastruktūras attīstībā. Šīs investīcijas ietver gan bateriju sistēmu izbūvi, gan sinhronizācijas iekārtu ieviešanu, kuru kopējās izmaksas sasniedz ap diviem miljardiem eiro. Vienīgās bažas šīs pārejas kontekstā ir saistītas ar iespējamu sabotāžu no Krievijas un Baltkrievijas puses – piemēram, kā tas bija nesenajā incidentā ar Estlink2 kabeļa bojājumu. Tomēr tiek prognozēts, ka šāda veida apdraudējumi būtiski neietekmēs elektroapgādes drošību, jo vietējie enerģijas resursi būs pietiekami, lai nodrošinātu sistēmas stabilu darbību.
Neskatoties uz sagatavotību, pastāv jauni izaicinājumi – pēc atslēgšanās no BRELL avāriju un pārrāvumu gadījumā rezerves jaudas būs jānodrošina pašiem. Tādēļ ir svarīgi turpināt stiprināt enerģētikas infrastruktūru un ģenerācijas jaudas, iespējams, arī attīstot jaunas bāzes jaudas.
Lasi vēl: Vasaras vietā ledaini lieti: sinoptiķi strauji mainījuši laika prognozi līdz jūnija beigām
Pāreja uz Eiropas elektrotīklu var ietekmēt elektroenerģijas cenas. Estlink2 kabeļa bojājums jau ietekmēja janvāra cenas, un sinhronizācijas dēļ varētu tikt ierobežota importa kapacitāte no Zviedrijas un Somijas, kas nozīmētu mazāku pieejamību lētākai elektroenerģijai. Turklāt Baltijas valstīs ģenerējošās jaudas daļēji tiks izmantotas rezervju uzturēšanai, kas varētu veicināt cenu pieaugumu.
Zināms kāds cenas pieaugums ir gaidāms…
Vienlaikus tiek aktīvi investēts atjaunojamās enerģijas projektos – 2023. gadā uzstādītās jaudas pieaugums saules un vēja enerģijai sasniedza gandrīz 3000 megavatstundu, kas palīdzēs līdzsvarot pieprasījumu un piedāvājumu.
No 1. jūlija gala lietotājiem tiks ieviestas divas jaunas maksājumu komponentes, lai segtu izmaksas, kas saistītas ar rezerves jaudu uzturēšanu. Viena attieksies uz kopējo elektroenerģijas patēriņu un būs aptuveni trīs eiro par megavatstundu, bet otra būs atkarīga no tirgotāju radītā nebalansa, kas var sasniegt aptuveni 40 eiro par megavatstundu par katru nebalansa vienību. Šīs izmaksas tiks pārnestas uz gala patērētājiem, tādējādi sinhronizācijas process ietekmēs visus elektroenerģijas lietotājus.
Balansēšanas jaudas uzturēšanas izmaksas 2024. gada otrajā pusgadā tiek prognozētas 42,07 EUR/MWh par nebalansa komponenti un 3,00 EUR/MWh par portfeļa apjoma komponenti. Precīzas 2025. gada otrā pusgada izmaksas Augstsprieguma tīkls publicēs līdz 1. februārim, iepriekš saskaņojot ar SPRK. Praktiski tas nozīmē, ka mājsaimniecībai, kas mēnesī patērē 100 kWh elektroenerģijas, izmaksu pieaugums būs aptuveni 50 centi mēnesī.
aFRR nepieciešamais apjoms ir tieši saistīts ar nebalansa apjomu energosistēmā, un saskaņā ar Augstsprieguma tīkla prognozēm tā uzturēšanas izmaksas veidotu 42% no kopējām balansēšanas jaudas uzturēšanas izmaksām. Savukārt FCR un mFRR apjoms ir atkarīgs no kopējā elektroenerģijas ražošanas un patēriņa apjoma sistēmā, kā arī lielākā iespējama atslēguma apjoma, un to nodrošināšanas izmaksas segtu atlikušo 58%.
Saskaņā ar grozījumiem Tīkla kodeksā, paredzētās izmaksas tiks sadalītas – 50% tiks attiecināti uz balansēšanas pakalpojuma saņēmējiem proporcionāli to nebalansa apjomam, bet atlikušie 50% – uz balansēšanas pakalpojuma saņēmēju portfeli atbilstoši to patēriņa apjomam.
