Jaunie noteikumi ir vērsti uz skaidras naudas izņemšanas drošības paaugstināšanu un klientu aizsardzību pret psiholoģisko spiedienu un krāpnieku sociālajām manipulācijām. Latvijas Finanšu tirgus komitejas pārstāvji norāda, ka ierobežojumi dod cilvēkam laiku izvērtēt situāciju un atteikties no darbībām, kuras viņam uzspiež krāpnieki, tādējādi aizsargājot iedzīvotāju finanses.
Bet kā ar Latviju?
No likuma plānots izslēgt regulējumu, kas paredzēja papildu pienākumus un prasības Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma subjektiem attiecībā uz ziņošanu par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā.
Turpmāk Valsts ieņēmumu dienests (VID) saņems informāciju par skaidras naudas darījumiem, kas pārsniedz 750 eiro. Kredītiestādēm un pakalpojumu sniedzējiem reizi gadā būs jāsniedz VID informācija par fizisko personu skaidras naudas darījumiem, ja to kopējā summa gadā pārsniegs 7000 eiro.
Personām, kas saņem algu skaidrā naudā, lai veiktu bezskaidrās norēķinus, būtu jāveic vismaz 500 eiro iemaksas bankomātā. Nodokļu maksātājiem ar gada apgrozījumu virs 50 000 eiro grozījumi likumā paredz pienākumu nodrošināt klientiem iespēju norēķināties par pakalpojumiem un mazumtirdzniecības darījumiem arī bezskaidrā naudā.
Lasi vēl: Burtam “M” uz plaukstas ir slepena jēga, par kuru zina vien retais: ko tas nozīmē
Likumprojekts ir iekļauts pavadošo likumprojektu paketē “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam”, tādējādi tā stāšanās spēkā paredzēta 2025. gada 1. janvārī.
Priekšlikumi sagatavoti, izpildot Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.–2027. gadam iekļautos pasākumus, kuru mērķis ir ierobežot skaidras naudas apriti un noteikt nodokļu maksātāju pienākumu nodrošināt iespēju veikt norēķinus mazumtirdzniecībā arī bezskaidrā naudā.
