Sākot ar 2025. gada 1. septembri, vairākās valstīs tiks ieviesti jauni noteikumi, kas attiecas uz ienākošajiem zvaniem. Šīs izmaiņas jāņem vērā.
Saskaņā ar šīm izmaiņām telekomunikāciju operatoriem būs pienākums nodrošināt zvana avota datu — uzņēmuma vai individuālā komersanta nosaukuma — pārraidi uz lietotāja ierīci. Telefonā ekrānā tiks attēlots organizācijas vai IK nosaukums, kā arī zvana kategorija.
Plānots, ka ekrānā tiks parādīta īsa paziņojuma teksta informācija par zvana raksturu, piemēram, atzīme “reklāmas piedāvājums” vai “pasūtījuma detalizēšana”. Šāda ziņojuma teksts būs ierobežots līdz 32 rakstzīmēm, kas ļaus skaidrāk norādīt zvana mērķi.
Šī jaunieveduma mērķis ir cīnīties pret krāpnieciskām shēmām un surogātzvaniem. Bieži ļaundari izmanto numuru viltus parādīšanu vai anonimitāti, kas apgrūtina īstā zvana sūtītāja noteikšanu. Pateicoties organizācijas datu attēlošanai, lietotāji varēs vieglāk atpazīt legālus zvanus un atšķirt tos no krāpnieciskajiem.
2025.gada sākumā tika pieņemts likums, kurā ietverti aptuveni 30 pasākumi cīņai pret kiberkrāpšanu un krāpnieciskām darbībām tīmeklī un telefonā. Zvanu marķēšanas noteikumu ieviešana ir šīs plašās stratēģijas sastāvdaļa, kas vērsta uz pilsoņu informācijas aizsardzības stiprināšanu.
Tomēr..
Daudziem iedzīvotājiem arī Austrumeiropā (Uz Latviju tas neattiecas) var tikt piemērots naudas sods par VPN izmantošanu, bet tikai noteiktos gadījumos. Sods sekos tikai par apzinātu materiālu meklēšanu no Tieslietu ministrijas oficiālā ekstrēmistu resursu saraksta. Eksperti uzsver, ka aizliegti nav pakalpojumi bloķēšanas apiešanai, bet gan to izmantošana nelikumīgiem mērķiem.
Lasi vēl: Neļauj zaļajiem tomātiem sapūt, bet gan no tiem pagatavo šos pikantos tomātu salātus
Tādējādi naudas sodi par apzinātu ekstrēmistu materiālu meklēšanu var daudzus skart. VPN pakalpojumu reklamēšana iedzīvotājiem var izmaksāt ļoti daudz, bet juridiskām personām – vēl vairāk. Šādu pakalpojumu izmantošana vai nejauša noklikšķināšana uz saitēm netiks uzskatīta par pārkāpumu.
Lietotāji, kas apmeklē Krievijā un citviet ārzemēs aizliegtus un par ekstrēmistiem atzītus sociālos tīklus, piemēram, Instagram un Facebook, netiks sodīti, ja nebūs nodoma tur apzināti meklēt ekstrēmistu saturu.
