Decembrī Centrālā statistikas pārvalde (CSP) uzsāks zemo pārtikas groza produktu cenu saņemšanu no tirdzniecības ķēdēm. Tas mainīs arī klientu ikdienu.
Saskaņā ar likumu trijām lielākajām mazumtirdzniecības kompānijām – “Maxima”, “Rimi” un “Lidl” – būs pienākums katru dienu aktualizēt pārtikas produktu cenu datus, kas sakārtoti desmit kategorijās: maize, piens, piena izstrādājumi, svaigi dārzeņi un kartupeļi, svaigi augļi un ogas, gaļa, svaigas zivis, milti un dažādi graudaugi, olas, olīveļļa vai citas augu eļļas. Pārējie lielveikali ir pauduši gatavību šo informāciju sniegt brīvprātīgi.
Ko gaidīt
CSP apkopotās pamata pārtikas produktu cenas būs pieejamas esošo cenu salīdzināšanas rīku izstrādātājiem, piemēram, “Letapartika.lv”, “CenuDepo.lv” un “VisiBukleti.lv”. Šo platformu uzturētāji norāda, ka ar jaunajiem datiem pilnvērtīgi plāno darboties no 2026. gada janvāra.
Sagaidāms, ka šī informācija palīdzēs pircējiem vieglāk salīdzināt cenas un iegādāties nepieciešamos produktus par zemāku cenu. Ekonomikas ministrija cer, ka zemo cenu groza sistēma veicinās konkurenci tirgū un palīdzēs ierobežot pamata pārtikas preču cenu kāpumu.
Tomēr..
Latvija ir kļuvusi par pirmo Eiropas Savienības valsti, kas šādi cenšas mazināt cenu pieaugumu. Latvijas pieredze jau piesaistījusi politiķu uzmanību Lietuvā un Igaunijā. Vienlaikus aptauju dati liecina, ka katram ceturtajam respondentam nācies atteikties no daļas ierasto pārtikas produktu, jo izdevumi kļuvuši krietni lielāki. Mazāk nekā piektdaļa iedzīvotāju norāda, ka ikdienas pārtikas tēriņos nekādas būtiskas izmaiņas nejūt.
Kopumā 25% aptaujāto atzīst, ka izdevumi pārtikai ir strauji pieauguši, bet 30% tos raksturo kā “nedaudz palielinātus”. Vēl 23% ziņo, ka izdevumi ir auguši, taču tas viņiem joprojām ļauj saglabāt līdzšinējos iepirkšanās paradumus. Savukārt 18% iedzīvotāju nav novērojuši būtiskas izmaiņas savos tēriņos, un tikai 3% apgalvo, ka izmaksas pārtikai pat samazinājušās.
Bankas “Citadele” galvenais ekonomists Kārlis Purgailis skaidro, ka Baltijas valstīs inflācija šogad saglabājas augstāka nekā vidēji eirozonā, kur tā ir ap 2%. Latvijā un Lietuvā inflācija pārsniedz 4%, savukārt Igaunijā – 5%. Latvijā uz cenu pieaugumu īpaši ietekmē pārtikas sadārdzināšanās, lielākas izmaksas, kas saistītas ar mājokli, un augstāki energoresursu tarifi salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.
Purgailis uzsver, ka, lai gan patērētāju noskaņojums kopumā ir uzlabojies (gada sākumā to būtiski ietekmēja ģeopolitiskā situācija, bet no otrā ceturkšņa novērojams pieaugošs optimisms), cilvēku finanšu paradumi joprojām liecina par piesardzību, un patēriņa pieaugums saglabājas mērenā līmenī. To apliecina arī mazumtirdzniecības rādītāji – septembrī apgrozījums pieauga par 2,6%.
Aptaujas rezultāti arī parāda, ka sievietes biežāk nekā vīrieši ir spiestas ierobežot savus pirkumus: no zināmas daļas produktu atteikušās 26% sieviešu, salīdzinot ar 24% vīriešu.
