Daudzi suņu saimnieki ikdienas pastaigās uzdod sev jautājumu, kur tieši drīkst atlaist savu četrkājaino draugu no pavadas. Latvijas likumi šajā ziņā ir diezgan smalki izstrādāti, un tie atšķiras atkarībā no tā, vai dzīvojat pilsētas centrā, lauku viensētā vai blakus mežam.
Ir vērts zināt šos noteikumus, lai pastaiga nebeigtos ar nepatīkamu sarunu ar pašvaldības likumsargiem vai pat prāvu naudas sodu. Galvenais princips visos noteikumos ir drošība – gan paša suņa, gan apkārtējo cilvēku un citu dzīvnieku miers. Jāmin, ka saimnieks ir atbildīgs par savu mīluli.
Kārtība savā pagalmā un pie vārtiem
Ja dzīvojat privātmājā pilsētā vai ciemā, likums prasa, lai jūsu īpašums būtu pilnībā norobežots. Tas nozīmē, ka žogam jābūt tādam, lai suns paša spēkiem nevarētu tikt ārā uz ielas vai kaimiņu dārzā. Tāpat pie vārtiem ir obligāti jāuzstāda zvans vai cita ierīce, lai pasta piegādātāji vai ciemiņi varētu ar jums sazināties, neapdraudot sevi, ienākot nezināmā teritorijā, kurā uzturas suns.
Pastaigas pilsētas ielās un sabiedriskās vietās
Tiklīdz jūs izejat ārpus saviem vārtiem vai daudzdzīvokļu mājas durvīm, sunim ir jābūt aprīkotam ar kaklasiksnu vai iemauktiņiem. Ja suns ir atzīts par bīstamu, tam papildus nepieciešama sarkana atšķirības lente. Pilsētās un ciemos uz ietvēm un ielām pavada ir obligāta prasība.
Interesanti, ka likums atļauj suni uz īsu brīdi atstāt vienu pie veikala vai iestādes, ja tas ir piesiets ne garākā kā metru garā pavadā. Tomēr tas jādara tā, lai dzīvnieks netraucētu gājējiem vai transportam un neradītu bīstamas situācijas.
Kur suns drīkst skriet brīvi?
Lielākā daļa jautājumu parasti rodas par zaļajām zonām un mežiem. Likums saka, ka pilsētās un ciemos zaļajās zonās un mežā suns drīkst atrasties bez pavadas. Tomēr šeit ir būtisks papildnosacījums – saimniekam suns ir visu laiku jāredz un jāspēj kontrolēt. Tas nozīmē, ka sunim ir jāatsaucas uz komandām un jābūt tādā attālumā, lai saimnieks varētu laicīgi reaģēt.
Taču katrai pašvaldībai ir tiesības noteikt savus ierobežojumus. Piemēram, Rīgā noteikumi ir stingrāki. Pilsētas parkos, skvēros un bulvāros (ko juridiski sauc par apstādījumiem) suni bez pavadas drīkst laist tikai naktīs – no pulksten vienpadsmitiem vakarā līdz septiņiem rītā. Izņēmums, protams, ir speciāli ierīkotie un iežogotie suņu laukumi, kur pavada nav vajadzīga nevienā diennakts laikā.
Meži un teritorijas ārpus pilsētām
Laukos un ārpus blīvi apdzīvotām vietām noteikumi ir nedaudz brīvāki. Viensētās suņi drīkst uzturēties pagalmā nepiesieti, ja vien tie neapdraud garāmgājējus. Ja suns sargā īpašumu, pie žoga vai vārtiem jābūt brīdinājuma zīmei “Suns!”.
Dodoties pastaigā ārpus pilsētas, suns drīkst skriet bez pavadas, ja vien viņš atrodas saimnieka uzraudzībā un redzeslokā. Atšķirībā no pilsētas parkiem, mežos un mežaparkos parasti nav tik stingru laika ierobežojumu, kad sunim jābūt pie saites.
Rūpes par suņa ikdienu telpās
Noteikumi neattiecas tikai uz pastaigām, bet arī uz dzīvi mājoklī. Saimnieka pienākums ir nodrošināt, lai suns saņemtu pilnvērtīgu maltīti vismaz reizi dienā un lai tam vienmēr būtu pieejams svaigs ūdens. Tāpat likumā ir ierakstīts, ka suņiem, kas vecāki par trim mēnešiem, ir nepieciešamas vismaz divas pastaigas diennaktī, katra vismaz pusstundu gara. Starp šīm pastaigām jābūt vismaz desmit stundu pārtraukumam.
Sodi par noteikumu neievērošanu
Pēdējā laikā kontrole par šo noteikumu ievērošanu ir pastiprināta. Ja suns pilsētā tiek vestas bez pavadas tam neparedzētā vietā, saimniekam var piemērot naudas sodu, kas var sasniegt pat vairākus simtus eiro.
Daudz nopietnākas sekas ir tad, ja suns bez pavadas uzbrūk citam dzīvniekam vai cilvēkam. Šādos gadījumos sodi fiziskām personām 2026. gadā var sasniegt pat 1750 eiro. Turklāt šādos gadījumos saimniekam obligāti jāapmeklē īpaši suņu apmācības kursi, lai turpmāk novērstu līdzīgus incidentus. Visi šie noteikumi ir ieviesti ar vienu mērķi – lai ikviens, neatkarīgi no tā, vai viņam ir mājdzīvnieks vai nē, varētu justies droši savā apkārtnē.
