Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa būvniecība ir kļuvusi par vienu no dārgākajām un sarežģītākajām mācībstundām Latvijas valsts iepirkumu vēsturē.
Sākotnēji plānoto 88 miljonu eiro vietā projekta kopējās izmaksas šobrīd jau tiecas pretī 163 miljoniem eiro. Šāds krasais sadārdzinājums nozīmē, ka nodokļu maksātājiem par šo ēku būs jāmaksā teju dubultā. Turklāt pastāv liela iespēja, ka pašreizējā aplēse vēl nav galīgā robeža, rakta portāls puaro.lv.
Situācija ap A2 korpusu ir izveidojusies tik samezglota, ka politiski atbildīgajām personām tagad ir ārkārtīgi svarīgi atrast iemeslus, lai vainu par milzīgo naudas izšķērdēšanu noveltu uz būvnieku pleciem. Šobrīd jau ir skaidrs, ka solītā modernā uzņemšanas nodaļa un jaunās telpas pacientiem nebūs pieejamas vēl vairākus gadus.
Kā lēts projekts kļuva par milzu slogu
Līguma laušana ar iepriekšējo būvnieku SIA “Velve” ir radījusi dīkstāvi, kas valstij izmaksā miljonus. Salīdzinājumam var minēt Eiropas Savienības palīdzību Ukrainai – par 100 miljoniem eiro tur tika nodrošināti ģeneratori un patvertnes visai valstij, lai pārdzīvotu ziemu. Tikmēr Latvijā par līdzīgu summu mēs mēģinām tikai pabeigt viena korpusa būvniecību, kas jau tāpat izmaksājusi desmitus miljonu.
Lētākais piedāvājums korpusa pabeigšanai šobrīd ir aptuveni 101 miljons eiro, kam vēl jāpieskata pievienotās vērtības nodoklis. Šie skaitļi vairs nešķiet tik astronomiski tikai tāpēc, ka par sadārdzinājumiem runāts tik bieži, ka iedzīvotāji pie tiem sāk pierast. Taču realitātē tas ir milzīgs līdzekļu izlietojums, kas būtu varējis palīdzēt uzlabot veselības aprūpi daudzos citos veidos.
Viens no galvenajiem oficiālajiem iemesliem līguma laušanai bija pelējums ēkas pagrabā. Slimnīcas vadība apgalvo, ka būvnieks nav spējis tikt galā ar šo problēmu kopš 2021. gada un sēnīte esot izplatījusies pa visiem stāviem. Tomēr fakti un ekspertu atzinumi rāda nedaudz citādu ainu.
Vēl 2023. gada nogalē pati slimnīca savā mājaslapā vēstīja, ka pelējums pagrabā ir pilnībā likvidēts. To apstiprināja arī neatkarīga mikoloģijas pētniece no Tartu universitātes, kura veica pārbaudes 2024. gada februārī. Viņas slēdziens bija skaidrs: vizuāli pelējums nav redzams, bet gaisā konstatētas tikai dažas nejaušas sporas. Viņa pat norādīja, ka pagrabā pelējuma koncentrācija ir zemāka nekā āra gaisā. Galvenais ieteikums toreiz bija vienkārši dezinficēt virsmas, nevis kaut ko nojaukt.
Dīkstāve kā galvenais kaitnieks
Problēmas sākās brīdī, kad objektā apstājās visi darbi. Jaunākie ekspertīzes rezultāti no Vācijas speciālistiem liecina, ka pelējums atgriezies un izpleties tieši nepareizas apsaimniekošanas dēļ. Kamēr ēka stāvēja pamesta, telpas netika apsildītas un vēdinātas, radot ideālu vidi mitrumam.
Tagad jaunais projekta vadītājs – “Valsts nekustamie īpašumi” – pat īsti nezina, cik liela daļa no jau uzbūvētā būs jānojauc un jāceļ no jauna. Tas nozīmē, ka izmaksas turpinās augt un darbu pabeigšanas termiņi attālināsies vēl vairāk. Sākotnēji bija plānots, ka korpuss darbosies jau 2023. gadā, bet tagad reālistiskākais prognozētais laiks ir 2030. gads.
Kamēr ierēdņi un būvnieki tiesājas, pacienti un mediķi ir palikuši pie “sasitas siles”. Jaunā uzņemšanas nodaļa bija paredzēta tūkstošiem cilvēku apkalpošanai gadā, lai mazinātu rindas un uzlabotu darba apstākļus. Tagad mediķiem jāturpina strādāt vecajās, nepiemērotajās telpās, un uzlabojumi nav gaidāmi tuvāko piecu gadu laikā.
Būvnieks SIA “Velve” iepriekš aicināja Veselības ministriju iesaistīties situācijas risināšanā, norādot uz objektīvām grūtībām, ko radīja karš Ukrainā un materiālu cenu kāpums. Tā vietā ministrija izvēlējās lauzt līgumu, kas šobrīd izskatās pēc sasteigta un valstij ļoti dārga lēmuma.
Iepirkumu sistēmas “lētākais” gals
Interesants ir Veselības ministrijas skaidrojums par to, kāpēc līgums vispār tika lauzts. Izrādās, ka tas nav bijis balstīts tikai uz pelējuma problēmu, bet gan uz Publisko iepirkumu likuma normām. Tās neļaujot pagarināt summu vairāk par 20% no sākotnējās vērtības. Līdz ar to turpināt darbu ar esošo būvnieku fiziski neesot bijis iespējams, jo darbu pabeigšanai vajadzēja daudz vairāk naudas.
Tagadējās izmaksas ministrija pamato ar “starptautisko praksi”. Viņuprāt, jaunais iepirkums atbilst vidējām cenām Eiropā šāda mēroga slimnīcām. Tas gan liek uzdot jautājumu – kāpēc šī “Eiropas vidējā cena” netika ņemta vērā jau pašā sākumā? Valsts iepirkumos joprojām dominē princips izvēlēties lētāko piedāvājumu, lai gan parasti ir skaidrs, ka par šādu naudu objektu kvalitatīvi pabeigt nevarēs.
Rezultātā Stradiņa slimnīcas korpuss ir kļuvis par pieminekli birokrātijai un neizdarībai. Nodokļu maksātāji pārmaksā desmitiem miljonu, bet reālu ieguvumu pacienti neredzēs vēl ļoti ilgu laiku. Iespējams, tikai Eiropas Savienības institūciju iesaiste un nopietna pārbaude spētu ieviest skaidrību, kas patiesībā vainojams pie šīs milzīgās naudas izšķērdēšanas.
