Dzīvojam dzīvoklī daudzdzīvokļu mājā, un tiešā tās tuvumā atrodas neliela vienstāva ēka, kur dienas laikā darbojas remontdarbnīca. Telpu apsildei tajā tiek izmantota krāsns, kuru regulāri kurina.
Rezultātā visas dienas garumā dūmi ieplūst apkārtējo iedzīvotāju dzīvokļos caur logiem. Gadījumos, kad mēģinām izvēdināt dzīvokli, tas nav iespējams, jo gaisā ir grūti elpot. Ja uz balkona tiek izkārta svaigi izmazgāta veļa, tā pilnībā piesūcas ar dūmu smaku. Tikai tajās dienās, kad vējš pūš citā virzienā, dūmi dzīvokļos neiekļūst.
Par šo situāciju esam vairākkārt informējuši ēkas īpašnieku, kurš tajā saimnieko un kurina krāsni, taču viņš uzskata, ka nekādus pārkāpumus neveic, jo apkurei izmanto malku. Citi aspekti viņu neinteresē. Esam vērsušies arī pie pašvaldības likumsargiem, taču tur mums paskaidroja, ka viņu kompetencē nav šo jautājumu risināt un ieteica sazināties ar Valsts vides dienestu.
Savukārt tika norādīts, ka tikai gadījumā, ja Vides dienests konstatēs dūmu kaitīgumu, varētu tikt veiktas kādas darbības, taču arī tad nav pārliecības, ka problēmu izdosies atrisināt daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāju labā.
Rodas jautājums – kā rīkoties, lai savos dzīvokļos nebūtu jādzīvo dūmos un smacīgā gaisā? Pastāv aizdomas, ka attiecīgais saimnieks izvēlas kurināt ar malku, jo tas ir finansiāli izdevīgāk, un citus apkures risinājumus viņš apsvērt nevēlas. Arī skursteņa pagarināšana līdz piecstāvu mājas augstumam, lai dūmi izkliedētos augstāk, praktiski nav iespējama. Šobrīd situācija ir tāda, ka viens cilvēks kurina, bet vairākiem iedzīvotājiem nākas ciest un ikdienā dzīvot dūmos savos dzīvokļos.
Atbild: Inese Helmane iekš LV portāla:
Vēršam uzmanību, ka sniegtā atbilde ir informatīva rakstura un nav saistoša tiesību normu piemērotājiem. Ieteicams vērsties attiecīgajā vietējā pašvaldībā, jo pastāv iespēja, ka tajā ir pieņemti saistošie noteikumi, kas nosaka teritorijas zonējumu un paredz, kādi apkures veidi konkrētajās zonās ir atļauti.
Lasi vēl: Vīrs mani vairs nelaiž atpūsties uz Ēģipti, pat ne ar bērniem vai draudzenēm: stāstu kāpēc
Piemēram, pārbūvējot ēkas apkures sistēmu, ir jāņem vērā Rīgas domes 2024. gada 21. februārī izdotie saistošie noteikumi Nr. RD-24-260-sn “Par teritoriālajām zonām siltumapgādes veida izvēlei un prasībām siltumapgādes sistēmas iekārtu izvēlei”.
Šie noteikumi nosaka Rīgas valstspilsētas pašvaldības teritoriju sadalījumu siltumapgādes veidu izvēlei, lai atbilstoši noteiktajam zonējumam ierobežotu vai aizliegtu piesārņojošas darbības, kuru radītās emisijas var palielināt kopējo gaisa piesārņojumu pašvaldības administratīvajā teritorijā, kā arī nosaka šo zonu aktualizēšanas kārtību.
Tāpat pastāv iespēja vērsties Valsts vides dienestā, lūdzot izvērtēt konkrētās darbības radītā piesārņojuma ietekmi uz apkārtējo vidi.
