No kurienes rodas slimības? Psihosomatikas mājieni.

Ausis simbolizē to, kā mēs spējam uzklausīt un dzirdēt. Kad cilvēkam ir problēmas ar ausīm, tas nozīmē, ka viņa dzīvē ir kaut kas tāds, ko viņš nevēlas dzirdēt. Sāpes ausīs ir piemērs augstākajam kairinājumam attiecībā uz to, ko patiešām nevēlaties dzirdēt. Bērniem ļoti bieži sāp ausis. Viņiem, nabagiem, nākas dzirdēt mājās visu to, ko viņi tiešām nevēlas. Tā kā bērnam izpaust savas dusmas ir aizliegts un viņš nav spējīgs pats neko mainīt, šis bezspēks kaut ko mainīt arī noved pie sāpēm ausīs.

Kurlums atspoguļo ilgu – iespējams, ka pat mūža garumā ilgstošu – nevēlēšanos kādu dzirdēt. Pievērsiet uzmanību: kad kāds no partneriem ir ar dzirdes aparātu, otrs parasti runā bez apstājas.

Acis runā par spējām redzēt. Kad mums ir jebkādas problēmas ar redzi, parasti tas nozīmē, ka mēs nevēlamies kaut ko saskatīt – sevī pašā vai savā dzīvē. Kad redzam mazus bērnus brillēs, saprotams, ka viņiem mājās ir kaut kas tāds, ko viņi ne pa visam nevēlas redzēt. Ja viņi nav spējīgi mainīt apstākļus mājās, viņi tiešā vārda nozīmē sabojā savu redzi, lai acis nespētu vairs kārtīgi un skaidri redzēt.

Galvassāpes ir tad, ja jūtamies nepilnvērtīgi. Nākamo reizi, kad jums sāks sāpēt galva, apstājieties un padomājiet, kur jūtaties pazemoti un kādēļ. Piedodiet sev, lai šīs sajūtas pazūd, tad arī galvassāpes vairs nemocīs.

Migrēnas parasti ir tiem cilvēkiem, kuri vēlas būt perfekti, kā arī tiem, kuri šajā dzīvē ir uzkrājuši daudz raižu.

Spranda un kakls ir ļoti interesanti. Spranda – spēja elastīgi domāt, redzēt jautājuma otru pusi un redzēt citas personas viedokli. Kad mums rodas problēmas ar sprandu, tas nozīmē, ka esam ietiepīgi un nevēlamies būt elastīgi. Kakls simbolizē mūsu spēju pastāvēt par sevi, pieprasīt to, ko mēs vēlamies. Problēmas ar kaklu rodas tad, kad mums ir sajūta – “mums nav tiesību”, kā arī mazvērtība. Sāp kakls – tas nozīmē, ka mums ir kaut kāda trauksme. Ja pēc sāpēm kaklā seko saaukstēšanās, tad klāt nāk arī apjukums. Laringīts parasti nozīmē, ka mēs esam tik dusmīgi, ka burtiski nevaram parunāt. Turklāt, kakls ir vieta, kur ir koncentrēta visa mūsu radošā enerģija.

Slimības, kas saistītas ar dziedzeriem un vairogdziedzeri – tas liecina, ka radošā jomā nevarat darīt to, ko vēlaties. Parasti tieši kakla apvidū notiek visas izmaiņas. Kad mēs protestējam pret pārmaiņām, tas parasti atspoguļojas kaklā. Pievērsiet uzmanību tam, kuros brīžos mēs sākam ne no šā, ne no tā klepot. Vai arī kāds cits sāk klepot. Par ko tieši sāk runāt tajā brīdī? Uz ko mēs reaģējam? Varbūt tā ir stūrgalvība, pretestība vai norāde uz to, ka esam pārmaiņu procesā?

Mugura ir mūsu atbalsta sistēma. Problēmas ar muguru nozīmē to, ka jūs izjūtat atbalsta trūkumu. Pārāk bieži mēs domājam, ka atbalsts nāk no draugiem un ģimenes, bet patiesībā tas nāk no Visuma un pašas dzīves.

Problēmas ar muguras augšējo daļu – signāls, ka trūkst emocionālais atbalsts. Muguras vidējā daļa atbild par vainas sajūtu. Baidāties no kaut kā, ko paši slēpjat? Nav tādas sajūtas, ka kāds jums būtu iesitis pa muguru?

Vai jūs nemitīgi satraucaties par savu naudu? Kāda ir jūsu pašreizējā finansiālā situācija? Tas var būt iemesls sāpēm muguras lejasdaļā.

Plaušas – spēja ņemt un dot dzīvību. Problēmas ar plaušām parasti rodas tādēļ, ka mēs nevēlamies vai baidāmies dzīvot uz pilnu atdevi. Tie, kuri daudz pīpē, parasti noraida dzīvi. Viņi aiz šīs maskas slēpj savu mazvērtību.

Krūtis – mātes iemiesojums. Ja rodas problēmas ar krūtīm, tas nozīmē, ka mēs burtiski žņaudzam ar savu uzmanību kādu citu cilvēku, lietu vai situāciju. Ja ir radies arī krūts vēzis, tas nozīmē, ka ir pārlieku liels aizvainojums vai dusmas. Atbrīvojieties no bailēm un atcerieties, ka katrā no mums darbojas Visuma prāts.

Sirds, protams, simbolizē mīlestību, bet asinis – prieku. Kad mums dzīvē nav mīlestības un prieka, tad sirds burtiski sažņaudzas un paliek auksta. Līdz ar to asinis sāk tecēt daudz lēnāk, un ir iespēja saslimt ar anēmiju, sklerozi, gūt infarktu. Mēs tik bieži iegrimstam pašu radītās dzīves drāmās, kas mums ir visapkārt. Zelta sirds, ledus sirds, melna sirds, mīloša sirds – kāda ir jums?

Kuņģis sagremo un pārstrādā visas jaunās idejas un situācijas. Ko jūs spējat “sagremot”? Kad mums ir problēmas ar kuņģi, tas nozīmē, ka mēs parasti nezinām, kā akumulēties jaunā dzīves situācijā. Mums ir bail. Daudzi no mums atceras laikus, kad tikko sāka lidot pasažieru lidmašīnas. Mums tas bija jaunums – ideja vien, ka ir iespējams pacelties debesīs, bija grūti saprotama un uztverama mūsu saprātam. Sākumā mums bija nepieciešami maisiņi, jo bieži kļuva slikti. Ar laiku mēs jau esam pieraduši pie lidošanas. Lai gan maisiņi tur joprojām stāv, tie vairs nav vajadzīgi.

Kuņģa čūla – tas ir kas vairāk par parastām bailēm, tās ir sajūtas, ka neesam gana labi. Mēs baidāmies, ka neesam pietiekami labi saviem vecākiem, priekšniekiem, skolotājiem utt. Mēs gluži vienkārši nevaram sagremot to, kā mēs par sevi jūtamies. Mēs to vien darām, kā cenšamies izdabāt citiem. Lai arī kādu amatu jūs neieņemtu, jums ir zems pašvērtējums. Šādas problēmas risinājums ir mīlestība. Tie, kuri mīl un ciena sevi, necieš no kuņģa čūlas.

Žultsakmeņi liecina par rūgtām domām un lepnumu, kas neļaj jums no tiem atbrīvoties. Pamēģiniet šādus vingrinājumus – nemitīgi atgādiniet sev “Es ar prieku aizmirstu savu pagātni. Dzīve ir tikpat skaista kā es.”

Problēmas ar urīnpūsli, tūpli vai dzimumorgāniem saistītas ar sagrozītām idejām par to, kas darāms ar mūsu ķermeni un tā funkcijām. Katrs mūsu ķermeņa orgāns atspoguļo pašu dzīvi. Mēs tak nedomājam, ka dzīve ir netīra un grēkpilna. Tad kādēļ mēs tā domājam par saviem dzimumorgāniem? Tūplis ir tikpat skaists kā mūsu ausis. Ja mums nebūtu tūplis, organisms nevarētu atbrīvoties no šlakvielām un mēs ļoti ātri nomirtu. Katra mūsu ķermeņa daļa un tās funkcijas ir dabiskas, normālas un skaistas. Mūsu dzimumorgāni tika izveidoti baudai. Ja jūs noliedzat šo faktu, tas nozīmē, ka radāt sāpes un nosodījumu.

Sekss ir skaists process un ar to ir jānodarbojas. Tas ir tāpat kā ar ēšanu un dzeršanu. Uz brītiņu iedomājieties par bezgalīgo Visumu. Mums pat ir grūti par kaut ko tādu iedomāties. Visumā atrodas daudz galaktikas. Ap sauli griežas daudzas planētas, kuru starpā ir arī Zeme. Ziniet, man ir grūti iedomāties, ka tas spēks, kas ir radījis Visumu, ir pavisam vienkāršs vecītis, kas sēž uz mākoņa maliņas… un pēta mūsu dzimumorgānus! To mums mācīja jau tad, kad bijām vēl maziņi. Mums būtu jātiek vaļā no šādām muļķībām.

Taču nesaprotiet mani nepareizi. Es nekādā gadījumā nemudinu nodarboties ar seksu ar ko pagadās. Vienkārši daudzi mūsu likumi jau sen ir novecojuši, tādēļ cilvēki tos pārkāpj un kļūst par liekuļiem. Kad mēs no sava saprāta izdzēsīsim vainas apziņu par seksualitāti un iemācīsim cilvēkus mīlēt un cienīt sevi (kā arī citus), tikai tad viņi sāks dzīvot kam augstākam – labestībai un priekam. Mums ir tik daudz problēmu ar seksualitāti mūsu riebuma dēļ, tādēļ mēs slikti izturamies pret sevi un citiem. Nepietiek ar to, ka skolās izglīto par seksu. Mums ir nepieciešams daudz dziļākā līmenī to visu pētīt, ļaut bērniem saprast, ka viņu ķermenis un dzimumorgāni ir radīti priekam.

Olnīcas attēlo mākslinieciskumu. Ja ar olnīcām ir problēmas, tas nozīmē, ka mēs neizpaužam savu mākslinieciskumu.

Kājas mūs nes cauri dzīvei. Sāpes kājās liecina par bailēm virzīties uz priekšu vai arī to, ka nav vēlmes kustēties noteiktā virzienā. Mūsu kājas mūs ved, velk, nes un visādi citādi atbalsta mūsu masu. Ja jūs nevēlaties rīkoties, tas bieži atspoguļojas sāpēs kājās. Varikozas vēnas – jūs atrodaties mājā vai darbā, kuru ienīstat.

Nelaimes gadījumi patiesībā nav nemaz “gadījumi”.

Tāpat, kā visu citu mūsu dzīvē, arī negadījumus radām mēs paši. Nav nepieciešams sev nemitīgi teikt, ka “Vēlos, lai ar mani notiek nelaimes gadījums.” Mēs vienkārši izveidojam intelektuālu pārliecības sistēmu, kas var būt saistīta ar nelaimes gadījumiem. Ar dažiem vienmēr kaut kas notiek, bet citi dzīvo mierīgu dzīvi.

Nelaimes gadījumi – tie ataino dusmas un aizvainojumu. Tie rodas cilvēkiem, kuriem trūkst brīvības, lai izteiktu savas jūtas, viņos valda bezcerība.

Mēs ļoti bieži esam tik dusmīgi, ka, gribot kādam iesist, patiesībā iesitam sev. Kad mēs dusmojamies paši uz sevi, izjūtam vainas apziņu, mēs burtiski meklējam sev soda veidu, un tas atnāk pie mums kā nelaimes gadījums. Mums mazgā rētas un par mums rūpējas. Bieži esam spiesti gulēt gultā, reizēm pat ļoti ilgu laiku. Pateicoties sāpēm, organisms mums dod mājienu, kurās dzīves jomās mums ir jāpiestrādā vai jāmainās. Sāpju intensitāte ir tieši proporcionāla mūsu vēlmei sevi sodīt.

Reimatisms – slimība, ko iespējams iegūt, nemitīgi kritizējot sevi un citus. Cilvēki ar reimatismu parasti piesaista sev tādas personas, kuras viņus nemitīgi kritizē. Viņi par visu uzņemas vainu. Reizēm tādiem cilvēkiem palīdz dzīvesvietas maiņa, īpaši tad, ja visa ģimene nebrauc līdzi. Parasti bērni, kuri ir astmātiķi, izveseļojas. To parasti izraisa skola, jaunas dzīves situācijas, kad rodas sajūta, ka kāds ir piespiedis podziņu, lai cilvēks justos slikti.

Vēzis – slimība, ko izraisa dziļi uzkrāti aizvainojumi, kas burtiski sāk ēst ķermeni. Bērnībā notiek kaut kas tāds, kas grauj mūsu ticību dzīvei. Reizēm šo situāciju nav iespējams aizmirst, tādeļ cilvēks dzīvo ar nemitīgu žēluma sajūtu pret sevi. Šādiem cilvēkiem grūti noturēt ilgas attiecības. Dzīvi veido nebeidzamas vilšanās. Viņu apziņā iezogas bezcerības sajūta, viņiem viegli vainot citus par savām problēmām. Ar vēzi slimi cilvēki ir ļoti paškritiski. Vēzi ārstē tas, ka kļūstat pārliecināti par sevi, sākat sevi mīlēt, pieņemt tādu, kādi esat.

Liekais svars – nepieciešama aizsardzība. Mēs meklējam veidus, kā aizsargāties no sāpēm, kritikas, seksualitātes, aizvainojumiem un daudz kā cita. To var pamanīt ikdienas dzīvē, jo tad, kad neesam par sevi pārliecināti un jūtamies slikti, sākam pieņemties svarā. Kad satraukuma iemesls pazudīs, to darīs arī liekais svars. Ir veltīgi izšķiest enerģiju, lai cīnītos pret pasauli un tās uzskatiem. Līdzko pārtrauksiet pretoties, arī svars samazināsies. Nedomājiet negatīvas domas, tad arī svars klāt nenāks.

Jebkāda operācija. Ķirurģiska iejaukšanās parasti nepieciešama roku un kāju traumu gadījumā, lai cilvēks spētu nedomāt par šo problēmu un turpmāk dzīvot mierīgi. Medicīnā mūsdienās ir pieejami daudz ļoti labu ārstu, kuri sevi ir veltījuši tam, lai palīdzētu cilvēkiem. Aizvien vairāk ārsti pieņem holistiskas ārstēšanas metodes. Lai gan daudzi ārsti nemaz nevēlas tikt galā ar pašu slimību, ārstējot vien to simptomus un blaknes.

Dakteri to dara divējādi – izraksta zāles vai nozīmē operāciju. Ķirurgi griež, tādēļ, ja vērsīsieties pie ķirurga, viņš nosūtīs uz operāciju. Ja nav citas izvēles, kā veikt operāciju, iesakām tai kārtīgi sagatavoties. Ja iespējams, pirms operācijas klausieties savu iemīļotāko mūziku. Dariet to arī pēc tās, lai atveseļošanās periods būtu daudz ātrāks un saudzīgāks. Nemitīgi sev atgādiniet, ka izveseļosieties un ar katru dienu jūtaties aizvien labāk.

Audzēji – viltus veidojumi. Kā dara austeres? Tās ņem mazu smilšu graudiņu un veido tam apkārt kārtas, lai sevi aizsargātu. Mēs savukārt šos veidojumus saucam par pērlēm. Mēs, gluži kā austeres, uzņemam visas negācijas un tik ilgi tās uzturam sevī, ka tās kļūst par audzēju. Sievietēm dzemdes audzēji ir saistīti ar to, ka viņas kaut kad dzīves laikā tika aizskartas saistībā ar savu sievišķību, tādēļ viņas nemitīgi sadzīvo ar šīm emocijām, kuru rezultātā iegūst “triecienu” pa sieviešu līniju. Ja sievietei ir beigušās attiecības, tas nenozīmē, ka pie tā vainīga viņas sievišķība.

Nav runa par to, kas notiek šajā dzīvē, bet gan to, kā mēs spējam uz to reaģēt. Mēs visi, bez izņēmuma, esam 100% atbildīgi par visu, kas ar mum notiek.

Avots: fithacker.ru