Plāno, ka pašapkalpošanās kasēs šo tehnoloģiju ieviesīs vēl līdz novembra beigām, bet automatizētajās tirdzniecības iekārtās — jau oktobrī.
Tagad preču, kas paredzētas pieaugušajiem, apmaksa var tikt veikta, izmantojot sejas atpazīšanas sistēmu. Biometriskās identifikācijas apstiprināšana kārtībā, pērkot preces kategorijā 18+ (grādīgie dzērieni, citi izstrādājumi, enerģijas dzērieni), sākotnēji tiks izmēģināta tikai vienā tirdzniecības tīklā kā daļa no “lietu” projekta.
Šis piegājiens ir vērsts uz to, lai novērstu nepilngadīgu personu preču iegādi. Vecuma pārbaudi veiks vienota biometriskā sistēma, kas analizēs pircēja dzimšanas datumu.
Kā tas notiks
Lai aktivizētu šo iespēju, ir jāreģistrējas vai nu “Valsts pakalpojumu biometrijas” lietojprogrammā, vai bankas nodaļā, uzrādot pasi un SNI (Sociālās apdrošināšanas numuru). Pēc tam būs jānotiek autorizācijai “Latvia” servisā ar piekrišanu personas datu apstrādei. Dalība sistēmā ir brīvprātīga, un detalizētas instrukcijas lietotājiem tiks integrētas ierīču programmatūrā ar speciālas logotipu marķējumu.
Jaunā sistēma piedāvās jaunu lietotāja pieredzi un paātrinās norēķinu procesu, savukārt personāls varēs vairāk laika veltīt klientu apkalpošanai. Ja šī sistēma tiks izplatīta visās tirdzniecības vietās, tās ieviešanas izmaksas tiks segtas ar darbinieku darba efektivitātes uzlabošanu.
Tomēr..
Tomēr mazumtirdzniecības tīklos jau samazina darbinieku darba izmaksas. Tehniskās izmaksas, kas ietver programmatūras uzstādīšanu un konfigurāciju, ir vēl zemākas. Lielākie mazumtirdzniecības tīkli jau ir aprīkoti ar biometrisko datu lasīšanas ierīcēm, tāpēc papildu izdevumi jaunās sistēmas ieviešanai, ja tādi radīsies, būs nelieli.
Kurās valstīs šo pieņems un kur jau ir pieņemts
Turklāt šis jauninājums samazina reputācijas riskus, minimizējot cilvēka faktora ietekmi. Nogurusi kasieris var neprecīzi pārbaudīt pasi, nepareizi interpretēt dzimšanas gadu un nepilngadīgajam pārdot grādīgos dzērienusvai citus izstrādājumus, kas var novest pie naudas sodu un negatīvas publicitātes.
Līdz novembra beigām šo sistēmu ir plānots ieviest Krievijā tomēr Vācijā, Turcijā un ASV šie noteikumi jau ir pieņemti un ir attaisnojuši savas ieceres. Vai tavuprāt Latvija šim varētu sekot?
Paredzams, ka pēc trīs gadiem ar biometriskās identifikācijas palīdzību veikto pirkumu īpatsvars sasniegs 10% no kopējā maksājumu apjoma, bet pašapkalpošanās kasešu īpatsvars — 70%. Tomēr progress kavē pats patērētājs, kurš izrāda neuzticību jaunajām tehnoloģijām. Visbēdīgākās ir bažas par datu noplūdi.
Patiesībā, vienota biometriskā sistēma nodrošina augstu datu aizsardzības līmeni, izmantojot šifrēšanu un datu glabāšanu bez saistības ar personas datiem. Līdz šim nav reģistrēts neviens gadījums, kad krāpnieki būtu izmantojuši IBS datus. IBS nav savienota ar novērošanas kamerām, kas izslēdz tās izmantošanu policijai un speciālistiem.
