VID nav precīzu datu, cik uzņēmumu līdz šim atbilda šiem kritērijiem. Kad likuma grozījumi tika apspriesti, tika lēsts, ka šādu uzņēmumu bija mazāk nekā 1% no visiem aktīvajiem nodokļu maksātājiem.
No aprīļa nedēļas Latvijā stājies spēkā jauns regulējums, kas skar mazos uzņēmējus – ja uzņēmuma tirdzniecības vietas gada apgrozījums pārsniedz 50 tūkstošus eiro, klientiem obligāti jāpiedāvā iespēja norēķināties bezskaidrā naudā.
Šī prasība ieviesta kā daļa no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) plāna ēnu ekonomikas mazināšanai. Tomēr pats dienests atzīst, ka šīs izmaiņas būtisku ietekmi uz tirgu, visticamāk, neatstās. VID Nodokļu pārvaldes direktore Ilze Jankova norāda, ka aizvien biežāk pat individuālie pakalpojumu sniedzēji ļauj klientiem maksāt bezskaidrā naudā.
Svarīgi uzsvērt, ka bezskaidras naudas norēķini neaprobežojas tikai ar maksājumiem ar bankas karti – tie var būt arī pārskaitījumi vai apmaksa pēc rēķina izrakstīšanas. Tomēr visbiežāk klienti izvēlas tieši karšu maksājumus. Arī bankas apstiprina, ka likuma izmaiņas būtiskas korekcijas tirgū neieviesīs.
“Industra Bank” valdes loceklis Jānis Diedišķis uzsver, ka uzņēmējiem ir svarīgi būt elastīgiem, lai nepazaudētu klientus – iespēja norēķināties ar karti ir būtiska, jo ne visi līdzi nēsā skaidru naudu. Viņaprāt, tas būtu tikai loģiski un uzņēmējiem izdevīgi nodrošināt šo iespēju.
Tomēr..
“BluOr Bank” pārstāve Valda Zute norāda, ka bezskaidras naudas norēķini ir pakāpeniski kļuvuši par normu – aptuveni 80% darījumu valstī šobrīd notiek ar kartēm, kas liecina par sabiedrības plašo pieņemšanu un tirgotāju pielāgošanos.
Lasi vēl: Eksperts atklāj visbiežāk pieļautās šoferīšu kļūdas ”CarWash”pašapkalpošanās automazgātavās
Tehnoloģiju attīstība ir padarījusi karšu termināļus pieejamākus – tagad šādu funkciju iespējams nodrošināt arī ar mobilo lietotni. Piemēram, “Latgales šmakovka” īpašnieks Jānis Krivtežs stāsta, ka klasiskie POS termināļi prasa ikmēneša maksu, bet mobilās lietotnes gadījumā jāmaksā tikai komisija par katru darījumu. Tā kā viņa uzņēmumā tirdzniecības sezona ilgst tikai trīs mēnešus gadā, šāda elastīga norēķinu sistēma ir finansiāli izdevīgāka.
Tomēr ir arī izaicinājumi – ne visas bankas piedāvā šādu pakalpojumu un tas ne vienmēr ir saderīgs ar visiem telefoniem, atzīst Krivtežs. Savukārt Aivars Bozovičs, kurš Rēzeknes novadā tirgojas jau kopš 2016. gada, atzīst, ka klienti ir pozitīvi reaģējuši uz iespēju maksāt ar karti. Sākotnēji cilvēki bija pārsteigti, bet tagad jau ierasti izmanto šo iespēju, un tikai reti rodas problēmas – galvenokārt ar interneta pieslēgumu.
Kopumā jaunā prasība ir tikai nākamais solis valstī jau notiekošajā procesā, kur sabiedrība un uzņēmēji pakāpeniski pielāgojas digitālajiem norēķinu risinājumiem.
