Līdz ar jaunā mācību satura ieviešanu skolās iespējama arī jaunu mācību priekšmetu parādīšanās: “Drāma” (izpildītājmāksla), “Inženierzinības”, “Dizains un tehnoloģijas”. Te gan jāatgādina, ka skola šos moduļus var neizdalīt kā atsevišķus mācību priekšmetus. Svarīgākais, lai skolēni apgūtu kompetences, kas iekļautas šajos moduļos. Toties no mācību priekšmeta klāsta pazudusi “Mājturība”, kā arī “Ētika”. To elementi gan saglabājas attiecīgi tehnoloģiju un sociālo zinību jomā.
Jaunais saturs paredz arī to, ka vidusskolas 11. un 12. klasē skolēns pats varēs izvēlēties, kuras mācību jomas apgūt optimālajā un kurus augstākā līmenī. Arī te padziļināto mācību priekšmetu piedāvājuma klāsts gan būs atkarīgs no skolas iespējām.
Kā atzina Dace Namsone, viena no jaunā mācību satura veidotājām, skolas Latvijā ir ļoti dažādas un tas ņemts vērā.
Viens no iemesliem, kāpēc nepieciešams jauns mācību saturs ir tas, ka mūsdienu pasaule ir ļoti mainīga. Iespējams, pat 65 procenti bērnu, kas tagad uzsāk mācības skolā, strādās profesijā, kāda šodien vēl neeksistē. Turklāt arī šodienas bērnu dzīves laikā pasaule turpinās mainīties, tāpēc skolā jāapgūst ne tikai mācību priekšmeti, bet arī tā sauktās caurviju prasmes, kas nostiprinās bērnos ieradumu mācīties: pašizziņa un pašvadība, domāšana un radošums, sadarbība un līdzdalība, digitālā.
Kādam vajadzētu būt skolēnam 2030. gadā, kad jaunais mācību saturs būs pilnībā ieviests?
* Atbildīgs sabiedrības dalībnieks, kurš iedziļinās, līdzdarbojas un sadarbojas, lai kopā ar citiem veidoti tādu sabiedrību, kādā vēlamies dzīvot;
* Persona ar pašapziņu, kurš ciena un rūpējas par sevi un citiem;
* Radošs darītājs, kurš ievieš inovācijas;
* Lietpratējs izaugsmē, kur mācīties nemitīgi un ar aizrautību kļuvis par ieradumu.
Sīkāk iepazīties ar jaunā mācību satura projektu, kā arī izteikt savus priekšlikumus var vietnē
