Ja kāds pirms desmit gadiem Leldei būtu teicis, ka viņa dzīvos Āfrikā, dalīs māju ar divpadsmit radiniekiem, mazgās veļu pēc grafika un viesiem kāzu ziedu vietā dāvinās plastmasas spaiņus ar savu seju, viņa, iespējams, būtu iesmējusies.