Pusvienos uz autoceļa A10 netālu no Varkaļu kanāla notika frontāla sadursme: opelis negaidot iebrauca pretējā kustības joslā, un Elīna pie mazdas stūres pat nepaspējusi noreaģēt. Abi automobiļi palika uz ceļa.
“Vienīgais, ko paspēju – pamanīju, ka mums brauc virsū, ka pie stūres ir vīrietis un skatās taisni, galvu turot vertikāli, kas nozīmē, ka viņš bija pie apziņas.
Pagrieziena rādītājs nebija ieslēgts. Mamma iekliedzās,” tiesā teica Elīna. Kaut arī vadītājas tiesības sievietei ir tikai kopš 2016. gada, braucot viņa labi. Neesot arī pārgalvīga, vienmēr pati piesprādzējoties un liekot to darīt arī pasažieriem. Pirms sadursmes Elīna esot braukusi ar ātrumu aptuveni 75 km/h.
Pēc “Opel” un “Mazda” frontālās sadursmes mazdai aizmugurē ietriecās “Ford Focus”, kuru vadīja jauns vīrietis Kims. Viņu policija par vainīgu notikušajā neatzina, un krimināllietā Kims ir liecinieka statusā, kaut gan tieši forda trieciens mazajai meitenītei un viņas vecmāmiņai, visticamāk, bija liktenīgs.
Mazda tika samīcīta no abām pusēm. Elīnai paveicās.
“Braucu uz Kauguriem. Es neesmu ātrs braucējs. Uz Jūrmalas apvedceļa daudzi riskē apdzenot. Pie Varkaļu kanāla braucu ar 95–100 kilometriem stundā. Priekšā pamanīju mazdu. Pēc kāda pusotra kilometra pretim nāca automobiļu kolonna un es instinktīvi nedaudz samazināju ātrumu līdz kādiem 90–95 km/h. No priekšā braucošās mazdas ieturēju 20–25 metru distanci. Tad pēkšņi no pretējās puses izbrauca automobilis tieši priekšā mazdai.
Tās vadītājai nebija nekādas iespējas noreaģēt. Man bija, bremzēju, ātrums samazinājās līdz kādiem 70 km/h, prātā iešāvās doma par braukšanu grāvī, bet paspēju tikai stūri pagriezt, kad man pretim nomales virzienā izlēca abi automobiļi,” tiesā stāsta Kims, kurš neievērojis, vai “Opel” bija ieslēdzis pagrieziena rādītāju. Viņam licies, ka “Opel” tā kā veicis uzrāvienu, izbraucot no kolonnas, kura braukusi ap 90–95 km/h, bet vienlaikus pieļauj, ka vadītājam varējis palikt arī slikti. Tā apdzen 18 gadus veci jaunekļi – arī tāda doma iešāvusies galvā Kimam sadursmes brīdī.
Cilvēki palīdzēja un nebija vienaldzīgi
Pēc sadursmes Kims izkāpis no sava automobiļa, bijis šokā, tad gājis palīgā cietušajiem, bet tur jau bijuši citi, kas palīdzējuši un jau bija izsaukuši mediķus.
Viens no pirmajiem palīdzību cietušajiem sniedza kravas automobiļa šoferis Andrejs, kas bija ceļā uz Ventspili.
“Sadursmes brīdi neredzēju, jo biju novērsies. Vispirms palīdzēju opeļa vadītājam nogulties uz ceļa nomales. Pie mazdas jau bija citi cilvēki. Vadītājas durvis nevarēja attaisīt, bet redzēju, ka ar jauno sievieti viss daudzmaz kārtībā. Ar lielām grūtībām atlauzu aizmugurējās kreisās durvis: vecmāmiņa runāja, bet man kāds ieteica viņu nekustināt, gaidīt mediķus. Meitenītei nebija dzīvības pazīmes, un viņai piekļūt nevarēju,” atceras Andrejs.
Arī viņš min, ka Rīgas–Ventspils šoseja šajā posmā Jūrmalā ir bīstama:
pa to viņš braucot bieži, un neesot reti gadījumi, kad nākas pierauties pašai ceļa nomalei, lai izvairītos no sadursmes ar kādu, kas, braucot pretim, apdzen.
Kad notikuma vietā ieradās ugunsdzēsēju glābēju ekipāža, Ivaru jau lika mediķu automašīnā. Glābēju komandieris Aleksandrs ātri novērtēja situāciju un pieņēma lēmumu pirmo glābt sievieti pie stūres – pazīmes liecinājušas, ka vecmāmiņa ir nedabiski saliekusies un mirusi, mazajai meitenītei bija asinis pie mutes.
“Mums vajadzēja kādu pusminūti, lai pārzāģētu vadītājas durvju eņģes. Sieviete kliedzot jautāja, kas ir ar meitu. Pašai viņai bija problēmas ar kājām, teicu, lai apķeras ap kaklu, un es sievieti izcēlu ārā. Tad uzreiz gājām pie meitenītes. Lai viņai tiktu klāt, man bija jānoņem ķivere, citi kolēģi grieza drošības siksnas – tam visam vajadzēja pārdesmit sekundes. Meitenītei bija vājš pulss, un atdevu viņu mediķiem.
Kā pēc tam sapratu, ārsti meitenīti divdesmit minūtes centušies neveiksmīgi atdzīvināt,” balsij aizlūstot, tiesā liecināja glābējs.
Izejot no tiesas zāles, viņš asarām acīs vērsās pie cietušajiem: “Piedodiet… Mēs darījām visu, ko varējām.”
Elīnai bija sarežģīts kājas lūzums, sirdsdarbības traucējumi, savainots mugurkauls un pēc avārijas pasliktinājās redze. Ivaram bija vairāki lūzumi un, kā saka viņa advokāts Juris Močuļskis, esot pat versija, ka ceļa satiksmes negadījuma trieciens izglābis pensionāra dzīvību, izsitot asinsvadu nosprostojošu trombu, kas slimnīcā atrasts viņa plaušās. Šobrīd Ivars ir atlabis, bet advokātam tomēr ir bažas, ka viņš tiesas procesu var neizturēt.
Visu rakstu varat izlasīt portālā la.lv, spiežot ŠEIT
