Mūs piemānīja, kad pirkām māju — un šis atklājums kļuva par īstu pagriezienu mūsu ģimenei. Es līdz pēdējam brīdim ticēju, ka beidzot esam piepildījuši savu sapni — atraduši ideālu vietu
Ideālu vietu kur dzīvot, audzināt bērnus, stādīt ziedus un sagaidīt rītus ar kafijas tasi uz terases. Mēs nopirkām pavisam jaunu, gaišu, skaistu pelēku māju ar pilnu apdari, 180 kvadrātmetrus lielu. Māja bija kā no kataloga — pārdevēja ar pārliecību stāstīja, ka pārdod to tikai tāpēc, ka tā kļuvusi par šauru viņas ģimenei. Viņa smaidīja, apgalvodama, ka viss šajā mājā ir ideālā stāvoklī — “varat tikai ienākt un dzīvot”. Toreiz man šķita, ka esmu patiešām laimīga. Mēs kopā ar vīru nevarējām beigt skatīties uz māju — tā šķita silta, mājīga, droša.
Mēs tūlīt ķērāmies pie teritorijas labiekārtošanas — pirkām puķu stādus, plānojām zāliena vietu, domājām par nelielu dārziņu. Es jau biju izvēlējusies mēbeles — baltu virtuves iekārtu, gaišu dīvānu viesistabai, sapņoju, kā svētdienu rītos cepšu pankūkas un virtuvē smaržos kafija.
Bet tad viss sapnis sabruka kā kāršu namiņš. Kādu dienu pamanīju, ka uz sienām ir smalkas plaisas. Sākumā domāju — nieks, sīkums, tā gadās, māja “nosēžas”. Taču plaisas auga, kļuva garākas un dziļākas. Mēs nolēmām uzaicināt meistaru, lai pārbaudītu, kas notiek, un tieši tad sākās mūsu murgs.
Izrādījās, ka celtnieki, kas veica apdari, bija pārkāpuši apmetuma uzklāšanas tehnoloģiju. Apmetums tika uzklāts uz mitrām sienām, bez grunts, bez pastiprinošā slāņa — tāpēc viss sāka plaisāt. Kad meistars pārbaudīja sienas ar lāzera līmeni, mēs burtiski sastingām — visas sienas bija šķības! Dažas pat “gāja” viļņos. Vienā istabā nobīde bija tik liela, ka plauktu nevarēja piestiprināt pie sienas, jo tā nebija taisna.
Mums nācās visu apmetumu noņemt, sienas pāršpaktelēt un likt visu no jauna. Tas prasīja gan laiku, gan milzu naudu. Bet visvairāk — nervus un vilšanos.
Latvijā piešķirs 5000 eiro par katru bērnu, bet ir jāizpilda viens nosacījums
Kad sienas beidzot bija sakārtotas, nolēmām pārbaudīt arī grīdu. Likās, ka tur gan viss būs kārtībā — taču atkal kļūdījāmies. Sausā klona kārta bija ielieta ar slīpumu uz guļamistabas pusi, gandrīz pusotru centimetru uz metru. Tas nozīmēja, ka, ja uzlej ūdeni uz grīdas, tas vienkārši notek vienā virzienā. Līdz ar to laminātu nācās noņemt un izmest.
Lai visu izlīdzinātu, nācās iegādāties grīdas flīzes — un tas nebija lēti. Izdevumi auga ar katru dienu, un mūsu “sapņu māja” sāka pārvērsties par bezgalīgu remontdarbu novietni.
Jaunie būvnieki, kurus nolīgām, lai visu izlabotu, tikai saķēra galvu. Viņi teica, ka durvis, kas bija uzstādītas mājā, ir tik zemas kvalitātes, ka tās pat nevar normāli noregulēt — tās “vijās” un nepareizi aizvērās. Nācās tās mainīt visas.
Tests “ērgļa” acīm: mēģiniet atrast visus dažādos burtus attēlā
Kad likās, ka viss sliktākais jau aiz muguras….
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk
