Nesen pieķēru sevi pie domas, ka mans ledusskapis sāk līdzināties nelielam aizmirstu pārtikas produktu muzejam. Siera kaste, kuras derīguma termiņš beidzās augustā, olīvu burka, kas jau staro ar mistisku šarmu, un makaroni, kas pavasarī iegādāti “izpārdošanā”.
Un tā es sāku domāt: vai tiešām ir vērts pirkt pārtikas produktus vairumā — vai tā ir tikai sevis maldināšana, kas maskējas kā naudas taupīšana? Lai to noskaidrotu, piezvanīju savam draugam šefpavāram, kādam, kurš katru dienu strādā ar pārtiku un zina, kur beidzas prāts un sākas neizmantoto kaloriju noliktava.
Es nopirku pārtikas preces visam mēnesim un pusi no tām izmetu. Ko šefpavārs man stāstīja par naudas taupīšanu, kas padara tevi nabadzīgāku.
🥕 “Taupīšana” nozīmē tērēt divreiz
“Tom,” viņš smejas, “lielākā daļa cilvēku netaupa, pērkot pārtikas preces mēnesim. Viņi vienkārši pārskaita naudu no saviem makiem… miskastē.” Tas izklausās skarbi, bet statistika to apstiprina. Saskaņā ar datiem, līdz 2025. gadam vidējais iedzīvotājs Austrumeiropā izmetīs līdz pat 17 kg pārtikas gadā. Tā nav nejauši sabojājusies pārtika — tā ir pārtika, kas vienkārši “netika apēsta”.
🧅 Vairuma ietaupījumu ilūzija
Kad plauktā redzat “2 kg vistas gaļas par 1,5 kg cenu”, jūsu smadzenes priecājas. Šķiet, ka tas arī viss, īsts pieaugušo risinājums. Taču ietaupījumi darbojas tikai teorētiski. Šefpavārs man to paskaidroja vienkārši: “Ietaupījumi nav par lētāku pirkšanu, bet gan par to, ka to neizmet.”
Restorāni nepērk pēc īpašajiem piedāvājumiem, bet gan pēc apjoma. Tātad, ja esat pilnīgi pārliecināts, ka trīs reizes nedēļā gatavosiet boršču, nopērciet kilogramu biešu.” Un, ja neesat pārliecināts, nepārvērtiet savu ledusskapi par ledu sasalstošu sarkofāgu. Psihologi apstiprina: “lielapjoma komforta” efekts rada viltus pārpilnības sajūtu. Un tad cilvēki ēd vairāk, lai izvairītos no pārtikas “bojāšanās”. Tāpēc, saskaņā ar datiem, katrs trešais pārēdas tieši tāpēc, ka baidās izmest pārtiku.
🧃 Ledusskapis nav seifs, bet gan pagaidu savākšanas punkts
Kad es pavāram jautāju, kā viņš uzglabā pārtiku, viņš tikai iesmējās: “Tom, ledusskapis nav seifs, kurā ēdiens paliek mūžīgi.” Tas ir pagaidu savākšanas punkts.” Viņš paskaidroja, ka pat ideālas uzglabāšanas gadījumā gaļas derīguma termiņš ir 2–3 dienas, zaļumu – ne vairāk kā nedēļa, bet piena – tikai pāris dienas. Pat sasaldēšana nav panaceja: pēc mēneša daudzu pārtikas produktu garša un tekstūra pasliktinās, un daži vitamīni vienkārši tiek zaudēti.
🍲 Kā to dara tie, kas prot skaitīt
Šefpavārs dalījās ar profesionālu triku: “Mēs nepērkam “daudz”, mēs pērkam precīzi.” Noslēpums nav lielos pirkumos, bet gan plānošanā. Ja pierakstīsiet, ko patiesībā apēdat un cik daudz iztērējat, ātri sapratīsiet, kuri produkti tiek pastāvīgi izlietoti un kuri vienkārši krāj putekļus saldētavā.
Divas nedēļas mēģināju sekot līdzi. Un ziniet ko? Izrādījās, ka es pērku par 30% vairāk nekā apēdu. Pēc saraksta pielāgošanas sāku tērēt mazāk un… ēdot labāk. Jo tagad viss ir svaigs, bez kompromisiem un neizmetot pārpalikumus.
🧠 Kāpēc pavāriem nepatīk lieli ledusskapji
Visinteresantākais ir tas, ka restorānos ledusskapji nav milzīgi, bet gan kompakti. Pavārs paskaidroja: “Kad ir maz vietas, tu domā. “Kad tev ir daudz, tu vienkārši visu krāj.” Šis princips, starp citu, darbojas arī reālajā dzīvē. Cilvēki ar maziem ledusskapjiem izmet mazāk pārtikas un biežāk gatavo ar to, kas viņiem ir, nevis to, kas viņiem “jāpabeidz”.
Tātad, īsta ietaupīšana nesākas ar lielveikala izpārdošanu, bet gan ar iekšēju ierobežojumu: nepērc neko tādu, ko neizturēsi.
🍳 Secinājums, kas man nepatika, bet izrādījās patiess
Pēc sarunas ar šefpavāru es sapratu kaut ko nepatīkamu, bet godīgu: vairumpreču pirkšana nav saistīta ar racionalitāti, bet gan ar trauksmi. Runa ir par bailēm, ka cenas rīt pieaugs. Ka “tas nenotiks”. Ka “labāk ļaut tam stāvēt”. Bet patiesībā tur stāv ne tikai pārtika, bet arī nauda un enerģija.
Ja vēlies patiešām ietaupīt, neskaiti cenu plauktā, bet gan to, cik daudz izmetīsi nedēļas laikā. Un, ja pērc nākotnei, lai tās ir pārslas, makaroni un konservi, nevis ātri bojājošos produktus. Pārējais ir izlikšanās, kas rada iespaidu, ka ietaupāt naudu, bet patiesībā jūs tikai piepildāt savu ledusskapi ar ilūzijām.
🧭 Un visbeidzot
Taupīšana nav tad, kad pērkat “lēti”. Tā ir tad, kad visa jūsu pārtika nonāk tur, kur tā bija paredzēta. Kad neesat izmetis nevienu gabalu, neesat baidījies no tukša plaukta un neesat barojis atkritumus ar saviem eiro.
